Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   nl iets mogen

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [drieënzeventig]

iets mogen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? M-g-----al-a-t-r-j---? M-- j-- a- a---------- M-g j-j a- a-t-r-j-e-? ---------------------- Mag jij al autorijden? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ma--j-- a--alc-h----r-n---? M-- j-- a- a------ d------- M-g j-j a- a-c-h-l d-i-k-n- --------------------------- Mag jij al alcohol drinken? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ma- ji--a- a-leen---ar---- b--t--l---? M-- j-- a- a----- n--- h-- b---------- M-g j-j a- a-l-e- n-a- h-t b-i-e-l-n-? -------------------------------------- Mag jij al alleen naar het buitenland? 0
drīkstēt m--en m---- m-g-n ----- mogen 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Mogen-we--ier-r-k--? M---- w- h--- r----- M-g-n w- h-e- r-k-n- -------------------- Mogen we hier roken? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? M-g-je h-er rok--? M-- j- h--- r----- M-g j- h-e- r-k-n- ------------------ Mag je hier roken? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? K---je m-t-ee- --e-i-t----- ---a-en? K-- j- m-- e-- k----------- b------- K-n j- m-t e-n k-e-i-t-a-r- b-t-l-n- ------------------------------------ Kan je met een kredietkaart betalen? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Kan-j---e- een-----u- --tal--? K-- j- m-- e-- c----- b------- K-n j- m-t e-n c-e-u- b-t-l-n- ------------------------------ Kan je met een cheque betalen? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Ka- -- ---e-n-ma---c-nt-nt-beta-e-? K-- j- a----- m--- c------ b------- K-n j- a-l-e- m-a- c-n-a-t b-t-l-n- ----------------------------------- Kan je alleen maar contant betalen? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? M-- -k ev-- t-le-on----? M-- i- e--- t----------- M-g i- e-e- t-l-f-n-r-n- ------------------------ Mag ik even telefoneren? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? M---i- -----iets vra--n? M-- i- e--- i--- v------ M-g i- e-e- i-t- v-a-e-? ------------------------ Mag ik even iets vragen? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Mag--k---en-i--s z-g--n? M-- i- e--- i--- z------ M-g i- e-e- i-t- z-g-e-? ------------------------ Mag ik even iets zeggen? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. H------ -ie- i- h----a-- sla-en. H-- m-- n--- i- h-- p--- s------ H-j m-g n-e- i- h-t p-r- s-a-e-. -------------------------------- Hij mag niet in het park slapen. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. H-j --g --et-i--de--u-o sl-pen. H-- m-- n--- i- d- a--- s------ H-j m-g n-e- i- d- a-t- s-a-e-. ------------------------------- Hij mag niet in de auto slapen. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Hij mag n-e- i----- --a---- -lap--. H-- m-- n--- i- h-- s------ s------ H-j m-g n-e- i- h-t s-a-i-n s-a-e-. ----------------------------------- Hij mag niet in het station slapen. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? M--en -- -a-- z----n? M---- w- g--- z------ M-g-n w- g-a- z-t-e-? --------------------- Mogen we gaan zitten? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Mog-- -e--e ---u-aar- -i-n? M---- w- d- m-------- z---- M-g-n w- d- m-n-k-a-t z-e-? --------------------------- Mogen we de menukaart zien? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? M-g-n--- -p-----et-l-n? M---- w- a---- b------- M-g-n w- a-a-t b-t-l-n- ----------------------- Mogen we apart betalen? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.