Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   no ha lov til noe / kunne noe

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [syttitre]

ha lov til noe / kunne noe

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Har du--o--ti- å-k--re-b-l? H-- d- l-- t-- å k---- b--- H-r d- l-v t-l å k-ø-e b-l- --------------------------- Har du lov til å kjøre bil? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ha- du --------å-dr-k-e-a---h--? H-- d- l-- t-- å d----- a------- H-r d- l-v t-l å d-i-k- a-k-h-l- -------------------------------- Har du lov til å drikke alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ha--du-lov--i- å ----e -l--- --- ut--ndet? H-- d- l-- t-- å r---- a---- t-- u-------- H-r d- l-v t-l å r-i-e a-e-e t-l u-l-n-e-? ------------------------------------------ Har du lov til å reise alene til utlandet? 0
drīkstēt h- /--- ---, ku--e h- / f- l--- k---- h- / f- l-v- k-n-e ------------------ ha / få lov, kunne 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Kan-vi -ø-ke-he-? K-- v- r---- h--- K-n v- r-y-e h-r- ----------------- Kan vi røyke her? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? E- det l------ø----her? E- d-- l-- å r---- h--- E- d-t l-v å r-y-e h-r- ----------------------- Er det lov å røyke her? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? K---m---b-tale --d---ed-t-k-r-? K-- m-- b----- m-- k----------- K-n m-n b-t-l- m-d k-e-i-t-o-t- ------------------------------- Kan man betale med kredittkort? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? K-n ma--b--a---m-- -je--? K-- m-- b----- m-- s----- K-n m-n b-t-l- m-d s-e-k- ------------------------- Kan man betale med sjekk? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? K-n -an---re--e--le kon---t? K-- m-- b--- b----- k------- K-n m-n b-r- b-t-l- k-n-a-t- ---------------------------- Kan man bare betale kontant? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? F---j-g---- t-l-å -i--- ---n? F-- j-- l-- t-- å r---- n---- F-r j-g l-v t-l å r-n-e n-e-? ----------------------------- Får jeg lov til å ringe noen? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Får-j-g l-v -il---s-ør-e --e? F-- j-- l-- t-- å s----- n--- F-r j-g l-v t-l å s-ø-r- n-e- ----------------------------- Får jeg lov til å spørre noe? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Får j---l-v-----å si n-e? F-- j-- l-- t-- å s- n--- F-r j-g l-v t-l å s- n-e- ------------------------- Får jeg lov til å si noe? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. H-- ----ikk--l-- t-- å--o-e - pa---n. H-- h-- i--- l-- t-- å s--- i p------ H-n h-r i-k- l-v t-l å s-v- i p-r-e-. ------------------------------------- Han har ikke lov til å sove i parken. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. H-n-ha- i----lov t-l å -ov--i-b--e-. H-- h-- i--- l-- t-- å s--- i b----- H-n h-r i-k- l-v t-l å s-v- i b-l-n- ------------------------------------ Han har ikke lov til å sove i bilen. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Ha- -a- ---- lo--til å s-ve -å-t--st-----en. H-- h-- i--- l-- t-- å s--- p- t------------ H-n h-r i-k- l-v t-l å s-v- p- t-g-t-s-o-e-. -------------------------------------------- Han har ikke lov til å sove på togstasjonen. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Få- -i -ov--i- å--e-t- o--? F-- v- l-- t-- å s---- o--- F-r v- l-v t-l å s-t-e o-s- --------------------------- Får vi lov til å sette oss? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? K---v---å-menye-? K-- v- f- m------ K-n v- f- m-n-e-? ----------------- Kan vi få menyen? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? K-n vi ---a-e-hve--for ---? K-- v- b----- h--- f-- o--- K-n v- b-t-l- h-e- f-r o-s- --------------------------- Kan vi betale hver for oss? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.