Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   pl móc coś / wolno (mieć pozwolenie)

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [siedemdziesiąt trzy]

móc coś / wolno (mieć pozwolenie)

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Wo--o -i już--e-dzić-s-m-ch---m? W---- c- j-- j------ s---------- W-l-o c- j-ż j-ź-z-ć s-m-c-o-e-? -------------------------------- Wolno ci już jeździć samochodem? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Wo-no c- j-ż---ć--l-oho-? W---- c- j-- p-- a------- W-l-o c- j-ż p-ć a-k-h-l- ------------------------- Wolno ci już pić alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? W------- j-ż -am-mu-/ -a-e---------za-g---i--? W---- c- j-- s----- / s---- j----- z- g------- W-l-o c- j-ż s-m-m- / s-m-j j-c-a- z- g-a-i-ę- ---------------------------------------------- Wolno ci już samemu / samej jechać za granicę? 0
drīkstēt m------wol-- (mi-ć--ozwolenie) m----- w---- (---- p---------- m-ż-a- w-l-o (-i-ć p-z-o-e-i-) ------------------------------ można, wolno (mieć pozwolenie) 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? W---- --m tu p-l-ć? W---- n-- t- p----- W-l-o n-m t- p-l-ć- ------------------- Wolno nam tu palić? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? W-lno-t--palić? W---- t- p----- W-l-o t- p-l-ć- --------------- Wolno tu palić? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? (Cz-)-Można --a--ć-k---ą--re-y----? --W---o---a--ć----t--kred-t--ą? (---- M---- p----- k---- k--------- / W---- p----- k---- k--------- (-z-) M-ż-a p-a-i- k-r-ą k-e-y-o-ą- / W-l-o p-a-i- k-r-ą k-e-y-o-ą- ------------------------------------------------------------------- (Czy) Można płacić kartą kredytową? / Wolno płacić kartą kredytową? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? (C-y----ż------łac---------m?-/-W-l---pł-c-- --ek--m? (---- M---- z------- c------- / W---- p----- c------- (-z-) M-ż-a z-p-a-i- c-e-i-m- / W-l-o p-a-i- c-e-i-m- ----------------------------------------------------- (Czy) Można zapłacić czekiem? / Wolno płacić czekiem? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? (--y- -oż-a -ł-cić -ylk-----ówk---/ W-l-- pł---- tylko-gotów-ą? (---- M---- p----- t---- g------- / W---- p----- t---- g------- (-z-) M-ż-a p-a-i- t-l-o g-t-w-ą- / W-l-o p-a-i- t-l-o g-t-w-ą- --------------------------------------------------------------- (Czy) Można płacić tylko gotówką? / Wolno płacić tylko gotówką? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? (-z-) --g- --d-----ć? (---- M--- z--------- (-z-) M-g- z-d-w-n-ć- --------------------- (Czy) Mogę zadzwonić? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? (-z-----g- --co- za-----? (---- M--- o c-- z------- (-z-) M-g- o c-ś z-p-t-ć- ------------------------- (Czy) Mogę o coś zapytać? 0
Vai es drīkstu ko teikt? (--------- --- po-i-dz-eć? (---- M--- c-- p---------- (-z-) M-g- c-ś p-w-e-z-e-? -------------------------- (Czy) Mogę coś powiedzieć? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. O- -ie-moż- -pa--w --rk-. O- n-- m--- s--- w p----- O- n-e m-ż- s-a- w p-r-u- ------------------------- On nie może spać w parku. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. On---e--oże -pa- - sa-oc----ie. O- n-- m--- s--- w s----------- O- n-e m-ż- s-a- w s-m-c-o-z-e- ------------------------------- On nie może spać w samochodzie. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. O------może---ać------orc-. O- n-- m--- s--- n- d------ O- n-e m-ż- s-a- n- d-o-c-. --------------------------- On nie może spać na dworcu. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? (Czy) Moż--y--si-ś-? (---- M----- u------ (-z-) M-ż-m- u-i-ś-? -------------------- (Czy) Możemy usiąść? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? (---- M-że-- -os--- ----ę --ń? (---- M----- d----- k---- d--- (-z-) M-ż-m- d-s-a- k-r-ę d-ń- ------------------------------ (Czy) Możemy dostać kartę dań? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? (C--- Możemy -----c-ć ---b-o? (---- M----- z------- o------ (-z-) M-ż-m- z-p-a-i- o-o-n-? ----------------------------- (Czy) Możemy zapłacić osobno? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.