Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   ro „a avea voie” ceva

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [şaptezeci şi trei]

„a avea voie” ceva

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? A---oie--- conduci -e-a? A- v--- s- c------ d---- A- v-i- s- c-n-u-i d-j-? ------------------------ Ai voie să conduci deja? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Ai---i--s---ei-d--a -lco--? A- v--- s- b-- d--- a------ A- v-i- s- b-i d-j- a-c-o-? --------------------------- Ai voie să bei deja alcool? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ai v-ie--- -ă-ă--reş-i -e-a s--gur-în---r--năta-e? A- v--- s- c---------- d--- s----- î- s----------- A- v-i- s- c-l-t-r-ş-i d-j- s-n-u- î- s-r-i-ă-a-e- -------------------------------------------------- Ai voie să călătoreşti deja singur în străinătate? 0
drīkstēt a --e- -oie a a--- v--- a a-e- v-i- ----------- a avea voie 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? A--m-vo-e--- -um-m --ci? A--- v--- s- f---- a---- A-e- v-i- s- f-m-m a-c-? ------------------------ Avem voie să fumăm aici? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Se ---t- -u-- ai-i? S- p---- f--- a---- S- p-a-e f-m- a-c-? ------------------- Se poate fuma aici? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? S- --a-- p-ăt- cu-c--t- -- -r-d--? S- p---- p---- c- c---- d- c------ S- p-a-e p-ă-i c- c-r-e d- c-e-i-? ---------------------------------- Se poate plăti cu carte de credit? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? S- -o-te pl--- -u --c? S- p---- p---- c- c--- S- p-a-e p-ă-i c- c-c- ---------------------- Se poate plăti cu cec? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? S- po--e--l-ti-nu-ai --s-? S- p---- p---- n---- c---- S- p-a-e p-ă-i n-m-i c-s-? -------------------------- Se poate plăti numai cash? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? A---oi- s--da- ---eu un-telefo-? A- v--- s- d-- ş- e- u- t------- A- v-i- s- d-u ş- e- u- t-l-f-n- -------------------------------- Am voie să dau şi eu un telefon? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? A- voie-s-----reb-------c-v-? A- v--- s- î----- ş- e- c---- A- v-i- s- î-t-e- ş- e- c-v-? ----------------------------- Am voie să întreb şi eu ceva? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Am-vo---s- s-u---i--u -ev-? A- v--- s- s--- ş- e- c---- A- v-i- s- s-u- ş- e- c-v-? --------------------------- Am voie să spun şi eu ceva? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. N------vo-e -ă-d---m- -- -a-c. N- a-- v--- s- d----- î- p---- N- a-e v-i- s- d-a-m- î- p-r-. ------------------------------ Nu are voie să doarmă în parc. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. N--a-- -o-- ----oa-m- ---m--i-ă. N- a-- v--- s- d----- î- m------ N- a-e v-i- s- d-a-m- î- m-ş-n-. -------------------------------- Nu are voie să doarmă în maşină. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. N- a-e ---- s- d----ă-în-gar-. N- a-- v--- s- d----- î- g---- N- a-e v-i- s- d-a-m- î- g-r-. ------------------------------ Nu are voie să doarmă în gară. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? P-tem -u-----? P---- l-- l--- P-t-m l-a l-c- -------------- Putem lua loc? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? N- -aţ- ----ug-m--e-i-l? N- d--- v- r---- m------ N- d-ţ- v- r-g-m m-n-u-? ------------------------ Ne daţi vă rugăm meniul? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? P---m---ăt----p---t? P---- p---- s------- P-t-m p-ă-i s-p-r-t- -------------------- Putem plăti separat? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.