Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   sq mund

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [shtatёdhjetёetre]

mund

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? A m--- t-- j----- m------ t-----? A mund t’i japёsh makinёs tashmё? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? A m--- t- p--- a----- t---? A mund tё pish alkool tani? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? A m--- t- u------- j----- s------ t---? A mund tё udhёtosh jashtё shtetit tani? 0
drīkstēt mu-d mund 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? A m--- t- p--- d---- k---? A mund tё pimё duhan kёtu? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? A m--- t- p- d---- k---? A mund tё pi duhan kёtu? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? A m--- t- p----- m- k---- k------? A mund tё paguaj me kartё krediti? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? A m--- t- p----- m- ç--? A mund tё paguaj me çek? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? A m--- t- p----- m- l--- n- d---? A mund tё paguaj me lekё nё dorё? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? A m--- t- t-------- n------? A mund tё telefonoj njёherё? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? A m--- t- p--- p-- d----? A mund tё pyes pёr diçka? 0
Vai es drīkstu ko teikt? A m--- t- t--- d----? A mund tё them diçka? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Ai n-- m--- t- f---- n- p---. Ai nuk mund tё flejё nё park. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Ai n-- m--- t- f---- n- m-----. Ai nuk mund tё flejё nё makinё. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Ai n-- m--- t- f---- n- s-------- e t-----. Ai nuk mund tё flejё nё stacionin e trenit. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? A m--- t- u----? A mund tё ulemi? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? A m--- t- n- j---- m-----? A mund tё na jepni menynё? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? A m--- t- p------- v-- e v--? A mund tё paguajmё veç e veç? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.