Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   de etwas begründen 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [fünfundsiebzig]

etwas begründen 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? W--u--k-mme- -ie--icht? W---- k----- S-- n----- W-r-m k-m-e- S-e n-c-t- ----------------------- Warum kommen Sie nicht? 0
Laiks ir tik slikts. D-- Wet--- i---s---c--e-ht. D-- W----- i-- s- s-------- D-s W-t-e- i-t s- s-h-e-h-. --------------------------- Das Wetter ist so schlecht. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. I-h-kom-e-n-ch-- we-- --- --t-er--o s--l-c-- ist. I-- k---- n----- w--- d-- W----- s- s------- i--- I-h k-m-e n-c-t- w-i- d-s W-t-e- s- s-h-e-h- i-t- ------------------------------------------------- Ich komme nicht, weil das Wetter so schlecht ist. 0
Kāpēc viņš nenāk? Wa--m--o--t-er--i--t? W---- k---- e- n----- W-r-m k-m-t e- n-c-t- --------------------- Warum kommt er nicht? 0
Viņš nav uzaicināts. E---s- ---h---in-e-ad-n. E- i-- n---- e---------- E- i-t n-c-t e-n-e-a-e-. ------------------------ Er ist nicht eingeladen. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. E- k---- ni-h-,-w-il er --c-- --n-ela-en is-. E- k---- n----- w--- e- n---- e--------- i--- E- k-m-t n-c-t- w-i- e- n-c-t e-n-e-a-e- i-t- --------------------------------------------- Er kommt nicht, weil er nicht eingeladen ist. 0
Kāpēc tu nenāc? W---m----ms--du -----? W---- k----- d- n----- W-r-m k-m-s- d- n-c-t- ---------------------- Warum kommst du nicht? 0
Man nav laika. I-h -a-- ----- Z-i-. I-- h--- k---- Z---- I-h h-b- k-i-e Z-i-. -------------------- Ich habe keine Zeit. 0
Es nenāku, jo man nav laika. I----om-e----ht, -eil ic-----ne--e-----b-. I-- k---- n----- w--- i-- k---- Z--- h---- I-h k-m-e n-c-t- w-i- i-h k-i-e Z-i- h-b-. ------------------------------------------ Ich komme nicht, weil ich keine Zeit habe. 0
Kāpēc tu nepaliec? War-m--leib-t--u-----t? W---- b------ d- n----- W-r-m b-e-b-t d- n-c-t- ----------------------- Warum bleibst du nicht? 0
Man vēl jāstrādā. I----u-- ---- --be--en. I-- m--- n--- a-------- I-h m-s- n-c- a-b-i-e-. ----------------------- Ich muss noch arbeiten. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. I-h-bl-i-- --c--, we-l --h----h arbeiten -u-s. I-- b----- n----- w--- i-- n--- a------- m---- I-h b-e-b- n-c-t- w-i- i-h n-c- a-b-i-e- m-s-. ---------------------------------------------- Ich bleibe nicht, weil ich noch arbeiten muss. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? W---m---he- Si- -c---? W---- g---- S-- s----- W-r-m g-h-n S-e s-h-n- ---------------------- Warum gehen Sie schon? 0
Es esmu nogurusi. I-h --n-m-d-. I-- b-- m---- I-h b-n m-d-. ------------- Ich bin müde. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. I-- ---e---eil--c----de-b-n. I-- g---- w--- i-- m--- b--- I-h g-h-, w-i- i-h m-d- b-n- ---------------------------- Ich gehe, weil ich müde bin. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? W--u---a--e--Si--sch--? W---- f----- S-- s----- W-r-m f-h-e- S-e s-h-n- ----------------------- Warum fahren Sie schon? 0
Ir jau vēls. E- i-t -chon---ä-. E- i-- s---- s---- E- i-t s-h-n s-ä-. ------------------ Es ist schon spät. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Ic--fahr-- --il-es-s-ho- sp-t--st. I-- f----- w--- e- s---- s--- i--- I-h f-h-e- w-i- e- s-h-n s-ä- i-t- ---------------------------------- Ich fahre, weil es schon spät ist. 0

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…