Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   mk нешто појаснува / образложува 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [седумдесет и пет]

75 [syedoomdyesyet i pyet]

нешто појаснува / образложува 1

[nyeshto poјasnoova / obrazloʐoova 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Зош----е -о-----? З---- н- д------- З-ш-о н- д-а-а-е- ----------------- Зошто не доаѓате? 0
Zo-h----y- d-aѓaty-? Z----- n-- d-------- Z-s-t- n-e d-a-a-y-? -------------------- Zoshto nye doaѓatye?
Laiks ir tik slikts. Вр-мето е ло-о. В------ е л---- В-е-е-о е л-ш-. --------------- Времето е лошо. 0
V----yet- ye ---h-. V-------- y- l----- V-y-m-e-o y- l-s-o- ------------------- Vryemyeto ye losho.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Не д-аѓ--- б-д-ј-и----м-т--е---ш-. Н- д------ б------ в------ е л---- Н- д-а-а-, б-д-ј-и в-е-е-о е л-ш-. ---------------------------------- Не доаѓам, бидејки времето е лошо. 0
N-e doaѓam,----y-ј-- vr-e-y-t--ye---sho. N-- d------ b------- v-------- y- l----- N-e d-a-a-, b-d-e-k- v-y-m-e-o y- l-s-o- ---------------------------------------- Nye doaѓam, bidyeјki vryemyeto ye losho.
Kāpēc viņš nenāk? З-ш----ој -е-д-аѓа? З---- т-- н- д----- З-ш-о т-ј н- д-а-а- ------------------- Зошто тој не доаѓа? 0
Z---to---- --e do---? Z----- t-- n-- d----- Z-s-t- t-ј n-e d-a-a- --------------------- Zoshto toј nye doaѓa?
Viņš nav uzaicināts. Т-ј-не - -окан--. Т-- н- е п------- Т-ј н- е п-к-н-т- ----------------- Тој не е поканет. 0
Toј -y- ---pokany--. T-- n-- y- p-------- T-ј n-e y- p-k-n-e-. -------------------- Toј nye ye pokanyet.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. Тој н- доа-а-----еј-и-не-е-п-к----. Т-- н- д----- б------ н- е п------- Т-ј н- д-а-а- б-д-ј-и н- е п-к-н-т- ----------------------------------- Тој не доаѓа, бидејки не е поканет. 0
Toј n----oaѓ-, b----ј-i nye -e pokan--t. T-- n-- d----- b------- n-- y- p-------- T-ј n-e d-a-a- b-d-e-k- n-e y- p-k-n-e-. ---------------------------------------- Toј nye doaѓa, bidyeјki nye ye pokanyet.
Kāpēc tu nenāc? З-ш-о ---не д-аѓаш? З---- т- н- д------ З-ш-о т- н- д-а-а-? ------------------- Зошто ти не доаѓаш? 0
Zo--to ti n-----aѓ-s-? Z----- t- n-- d------- Z-s-t- t- n-e d-a-a-h- ---------------------- Zoshto ti nye doaѓash?
Man nav laika. Ј-- не-ам вр---. Ј-- н---- в----- Ј-с н-м-м в-е-е- ---------------- Јас немам време. 0
Јas------- -r-em--. Ј-- n----- v------- Ј-s n-e-a- v-y-m-e- ------------------- Јas nyemam vryemye.
Es nenāku, jo man nav laika. Ја---е доа--------е-к------- -р--е. Ј-- н- д------ б------ н---- в----- Ј-с н- д-а-а-, б-д-ј-и н-м-м в-е-е- ----------------------------------- Јас не доаѓам, бидејки немам време. 0
Ј------ ---ѓa-- b-dyeј-- n-emam---yem--. Ј-- n-- d------ b------- n----- v------- Ј-s n-e d-a-a-, b-d-e-k- n-e-a- v-y-m-e- ---------------------------------------- Јas nye doaѓam, bidyeјki nyemam vryemye.
Kāpēc tu nepaliec? Зошт- не-ос---е-? З---- н- о------- З-ш-о н- о-т-н-ш- ----------------- Зошто не останеш? 0
Z--hto n-e-os---ye-h? Z----- n-- o--------- Z-s-t- n-e o-t-n-e-h- --------------------- Zoshto nye ostanyesh?
Man vēl jāstrādā. М-р-м -шт- -а -а--т--. М---- у--- д- р------- М-р-м у-т- д- р-б-т-м- ---------------------- Морам уште да работам. 0
Mo--m ---ht----- -ab-t--. M---- o------ d- r------- M-r-m o-s-t-e d- r-b-t-m- ------------------------- Moram ooshtye da rabotam.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Ј---не --тан-в--, би--јки-морам-у-те-да -або-а-. Ј-- н- о--------- б------ м---- у--- д- р------- Ј-с н- о-т-н-в-м- б-д-ј-и м-р-м у-т- д- р-б-т-м- ------------------------------------------------ Јас не останувам, бидејки морам уште да работам. 0
Јas--ye--s---oo-a---b-dyeјki--------o---y- da -abotam. Ј-- n-- o---------- b------- m---- o------ d- r------- Ј-s n-e o-t-n-o-a-, b-d-e-k- m-r-m o-s-t-e d- r-b-t-m- ------------------------------------------------------ Јas nye ostanoovam, bidyeјki moram ooshtye da rabotam.
Kāpēc Jūs jau aizejat? З-ш-- ве---с- одит-? З---- в--- с- о----- З-ш-о в-ќ- с- о-и-е- -------------------- Зошто веќе си одите? 0
Zo---o vyekj-e s-----t-e? Z----- v------ s- o------ Z-s-t- v-e-j-e s- o-i-y-? ------------------------- Zoshto vyekjye si oditye?
Es esmu nogurusi. Ј-----м---ор-- - уморн-. Ј-- с-- у----- / у------ Ј-с с-м у-о-е- / у-о-н-. ------------------------ Јас сум уморен / уморна. 0
Јa---o-- o-morye- --oo-o--a. Ј-- s--- o------- / o------- Ј-s s-o- o-m-r-e- / o-m-r-a- ---------------------------- Јas soom oomoryen / oomorna.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Си------ -и---ки с----мо-е--- ---р-а. С- о---- б------ с-- у----- / у------ С- о-а-, б-д-ј-и с-м у-о-е- / у-о-н-. ------------------------------------- Си одам, бидејки сум уморен / уморна. 0
Si o---- b-d---ki ---- -----yen /-o-morna. S- o---- b------- s--- o------- / o------- S- o-a-, b-d-e-k- s-o- o-m-r-e- / o-m-r-a- ------------------------------------------ Si odam, bidyeјki soom oomoryen / oomorna.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Зо--о---ќ- --ми-у-ате? З---- в--- з---------- З-ш-о в-ќ- з-м-н-в-т-? ---------------------- Зошто веќе заминувате? 0
Zo-h-o--y-kjye--am--o-v----? Z----- v------ z------------ Z-s-t- v-e-j-e z-m-n-o-a-y-? ---------------------------- Zoshto vyekjye zaminoovatye?
Ir jau vēls. Доц-а-е-----. Д---- е в---- Д-ц-а е в-ќ-. ------------- Доцна е веќе. 0
Do--na-ye v--k-y-. D----- y- v------- D-t-n- y- v-e-j-e- ------------------ Dotzna ye vyekjye.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Ја--за-инува-, -и-е-к--- веќ- до--а. Ј-- з--------- б------ е в--- д----- Ј-с з-м-н-в-м- б-д-ј-и е в-ќ- д-ц-а- ------------------------------------ Јас заминувам, бидејки е веќе доцна. 0
Ј-s--a-in--v-m,-b---eјki--e vy-k----d-tzn-. Ј-- z---------- b------- y- v------ d------ Ј-s z-m-n-o-a-, b-d-e-k- y- v-e-j-e d-t-n-. ------------------------------------------- Јas zaminoovam, bidyeјki ye vyekjye dotzna.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…