Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   no begrunne noe 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [syttifem]

begrunne noe 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? H-----r-k-m--r--- i-ke? H------ k----- d- i---- H-o-f-r k-m-e- d- i-k-? ----------------------- Hvorfor kommer du ikke? 0
Laiks ir tik slikts. Væ-et -- så-då-l-g. V---- e- s- d------ V-r-t e- s- d-r-i-. ------------------- Været er så dårlig. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Jeg --m--- ---e-for-i---r-t--r -----r--g. J-- k----- i--- f---- v---- e- s- d------ J-g k-m-e- i-k- f-r-i v-r-t e- s- d-r-i-. ----------------------------------------- Jeg kommer ikke fordi været er så dårlig. 0
Kāpēc viņš nenāk? Hv-r-or--omm----a- ikk-? H------ k----- h-- i---- H-o-f-r k-m-e- h-n i-k-? ------------------------ Hvorfor kommer han ikke? 0
Viņš nav uzaicināts. H---e---k-- --vit---. H-- e- i--- i-------- H-n e- i-k- i-v-t-r-. --------------------- Han er ikke invitert. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. H---k-m----ikk------- han ik-e--r----i--rt. H-- k----- i--- f---- h-- i--- e- i-------- H-n k-m-e- i-k- f-r-i h-n i-k- e- i-v-t-r-. ------------------------------------------- Han kommer ikke fordi han ikke er invitert. 0
Kāpēc tu nenāc? H-or-or-k--mer-d------? H------ k----- d- i---- H-o-f-r k-m-e- d- i-k-? ----------------------- Hvorfor kommer du ikke? 0
Man nav laika. J-g ha- ---e ti-. J-- h-- i--- t--- J-g h-r i-k- t-d- ----------------- Jeg har ikke tid. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Jeg--o-m-r -kk- -or-i-j-g-i-k---ar-ti-. J-- k----- i--- f---- j-- i--- h-- t--- J-g k-m-e- i-k- f-r-i j-g i-k- h-r t-d- --------------------------------------- Jeg kommer ikke fordi jeg ikke har tid. 0
Kāpēc tu nepaliec? Hvor-or b--r----i---? H------ b--- d- i---- H-o-f-r b-i- d- i-k-? --------------------- Hvorfor blir du ikke? 0
Man vēl jāstrādā. Je- må -o-b-. J-- m- j----- J-g m- j-b-e- ------------- Jeg må jobbe. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. J-g ka- ikk- --i, fo----je- må---bb-. J-- k-- i--- b--- f---- j-- m- j----- J-g k-n i-k- b-i- f-r-i j-g m- j-b-e- ------------------------------------- Jeg kan ikke bli, fordi jeg må jobbe. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? H----o- -år--- a-l-r-d- nå? H------ g-- d- a------- n-- H-o-f-r g-r d- a-l-r-d- n-? --------------------------- Hvorfor går du allerede nå? 0
Es esmu nogurusi. J-g--r--re--. J-- e- t----- J-g e- t-e-t- ------------- Jeg er trett. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Je- -å- -or-i -eg -r t-e-t. J-- g-- f---- j-- e- t----- J-g g-r f-r-i j-g e- t-e-t- --------------------------- Jeg går fordi jeg er trett. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Hv-r--r ----er----a--e--d---å? H------ k----- d- a------- n-- H-o-f-r k-ø-e- d- a-l-r-d- n-? ------------------------------ Hvorfor kjører du allerede nå? 0
Ir jau vēls. D-- -- sen-. D-- e- s---- D-t e- s-n-. ------------ Det er sent. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. J------r-r f-----det--r ----. J-- k----- f---- d-- e- s---- J-g k-ø-e- f-r-i d-t e- s-n-. ----------------------------- Jeg kjører fordi det er sent. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…