Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   sv motivera något 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [sjuttiofem]

motivera något 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? V-rf-r---m-er n---nt-? V----- k----- n- i---- V-r-ö- k-m-e- n- i-t-? ---------------------- Varför kommer ni inte? 0
Laiks ir tik slikts. V-dre- ----å d--i-t. V----- ä- s- d------ V-d-e- ä- s- d-l-g-. -------------------- Vädret är så dåligt. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. J---kom--- in-e,-ef--rs-m--ä-r-t är -å -å-i--. J-- k----- i---- e------- v----- ä- s- d------ J-g k-m-e- i-t-, e-t-r-o- v-d-e- ä- s- d-l-g-. ---------------------------------------------- Jag kommer inte, eftersom vädret är så dåligt. 0
Kāpēc viņš nenāk? V-r--- --m-e- -a--i-te? V----- k----- h-- i---- V-r-ö- k-m-e- h-n i-t-? ----------------------- Varför kommer han inte? 0
Viņš nav uzaicināts. Ha- -- -nte in------. H-- ä- i--- i-------- H-n ä- i-t- i-b-u-e-. --------------------- Han är inte inbjuden. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. H-n-komm-r i---- ef-e-s-m-h---i-t--är--j--en. H-- k----- i---- e------- h-- i--- ä- b------ H-n k-m-e- i-t-, e-t-r-o- h-n i-t- ä- b-u-e-. --------------------------------------------- Han kommer inte, eftersom han inte är bjuden. 0
Kāpēc tu nenāc? Var--r-k--mer-du-in-e? V----- k----- d- i---- V-r-ö- k-m-e- d- i-t-? ---------------------- Varför kommer du inte? 0
Man nav laika. J-g---- --t--ti-. J-- h-- i--- t--- J-g h-r i-t- t-d- ----------------- Jag har inte tid. 0
Es nenāku, jo man nav laika. Ja- k---e- in-e, eft-rs-m --- ---e--a- ti-. J-- k----- i---- e------- j-- i--- h-- t--- J-g k-m-e- i-t-, e-t-r-o- j-g i-t- h-r t-d- ------------------------------------------- Jag kommer inte, eftersom jag inte har tid. 0
Kāpēc tu nepaliec? V--f-r ---n----du int-? V----- s------ d- i---- V-r-ö- s-a-n-r d- i-t-? ----------------------- Varför stannar du inte? 0
Man vēl jāstrādā. Jag --ste--rb---. J-- m---- a------ J-g m-s-e a-b-t-. ----------------- Jag måste arbeta. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. J-- -ta-nar-in--,-e---r-om -ag ----- --bet-. J-- s------ i---- e------- j-- m---- a------ J-g s-a-n-r i-t-, e-t-r-o- j-g m-s-e a-b-t-. -------------------------------------------- Jag stannar inte, eftersom jag måste arbeta. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? V-r------- n--r-da-? V----- g-- n- r----- V-r-ö- g-r n- r-d-n- -------------------- Varför går ni redan? 0
Es esmu nogurusi. J-g--- --ö--. J-- ä- t----- J-g ä- t-ö-t- ------------- Jag är trött. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. J-g--å-,--ft--so----- -r-tr--t. J-- g--- e------- j-- ä- t----- J-g g-r- e-t-r-o- j-g ä- t-ö-t- ------------------------------- Jag går, eftersom jag är trött. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Va--ö- -ke- n- --da-? V----- å--- n- r----- V-r-ö- å-e- n- r-d-n- --------------------- Varför åker ni redan? 0
Ir jau vēls. D-t -r-r-d-n-se--. D-- ä- r---- s---- D-t ä- r-d-n s-n-. ------------------ Det är redan sent. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. Ja- ------fö- at--d-t re-a- är --n-. J-- å---- f-- a-- d-- r---- ä- s---- J-g å-e-, f-r a-t d-t r-d-n ä- s-n-. ------------------------------------ Jag åker, för att det redan är sent. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…