Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   tr bir şeyler sebep göstermek 1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75 [yetmiş beş]

bir şeyler sebep göstermek 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? Ni--n --lm--orsunu-? N---- g------------- N-ç-n g-l-i-o-s-n-z- -------------------- Niçin gelmiyorsunuz? 0
Laiks ir tik slikts. H--a -ok --t-. H--- ç-- k---- H-v- ç-k k-t-. -------------- Hava çok kötü. 0
Es nenāku, jo ir slikts laiks. Ha---ço- -öt----duğ- i-i- ---m----u-. H--- ç-- k--- o----- i--- g---------- H-v- ç-k k-t- o-d-ğ- i-i- g-l-i-o-u-. ------------------------------------- Hava çok kötü olduğu için gelmiyorum. 0
Kāpēc viņš nenāk? O (--kek) -i-in gel-iy-r? O (------ n---- g-------- O (-r-e-) n-ç-n g-l-i-o-? ------------------------- O (erkek) niçin gelmiyor? 0
Viņš nav uzaicināts. O--er-e-) ---e-li -----. O (------ d------ d----- O (-r-e-) d-v-t-i d-ğ-l- ------------------------ O (erkek) davetli değil. 0
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. D--e--- (-rke-- o--adığı --i---e-mi--r. D------ (------ o------- i--- g-------- D-v-t-i (-r-e-) o-m-d-ğ- i-i- g-l-i-o-. --------------------------------------- Davetli (erkek) olmadığı için gelmiyor. 0
Kāpēc tu nenāc? Niç-n--elm--orsu-? N---- g----------- N-ç-n g-l-i-o-s-n- ------------------ Niçin gelmiyorsun? 0
Man nav laika. V-k--m-yok. V----- y--- V-k-i- y-k- ----------- Vaktim yok. 0
Es nenāku, jo man nav laika. V-k-i---lmadığı-i--n-gel--yo--m. V----- o------- i--- g---------- V-k-i- o-m-d-ğ- i-i- g-l-i-o-u-. -------------------------------- Vaktim olmadığı için gelmiyorum. 0
Kāpēc tu nepaliec? Ni-in-kalmı-or--n? N---- k----------- N-ç-n k-l-ı-o-s-n- ------------------ Niçin kalmıyorsun? 0
Man vēl jāstrādā. Da-a -alı-m-- ----m. D--- ç------- l----- D-h- ç-l-ş-a- l-z-m- -------------------- Daha çalışmam lazım. 0
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. Daha ç-l-şm-m-----k---i----- k-l--yor-m. D--- ç------- g-------- i--- k---------- D-h- ç-l-ş-a- g-r-k-i-i i-i- k-l-ı-o-u-. ---------------------------------------- Daha çalışmam gerektiği için kalmıyorum. 0
Kāpēc Jūs jau aizejat? Niç-n -imd-d---gi---or---uz? N---- ş------- g------------ N-ç-n ş-m-i-e- g-d-y-r-u-u-? ---------------------------- Niçin şimdiden gidiyorsunuz? 0
Es esmu nogurusi. Y-r-unu-. Y-------- Y-r-u-u-. --------- Yorgunum. 0
Es aizeju, jo esmu nogurusi. Y-rg-n-o-d-ğu---çi---id-yo--m. Y----- o------ i--- g--------- Y-r-u- o-d-ğ-m i-i- g-d-y-r-m- ------------------------------ Yorgun olduğum için gidiyorum. 0
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? Ni-i- -i-di--n-gi-iy-rsu-uz? N---- ş------- g------------ N-ç-n ş-m-i-e- g-d-y-r-u-u-? ---------------------------- Niçin şimdiden gidiyorsunuz? 0
Ir jau vēls. G-ç-oldu. G-- o---- G-ç o-d-. --------- Geç oldu. 0
Es braucu prom, jo ir jau vēls. G-ç-o-du-u i--n---diy-rum. G-- o----- i--- g--------- G-ç o-d-ğ- i-i- g-d-y-r-m- -------------------------- Geç olduğu için gidiyorum. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet kā viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…