Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 1   »   zh 解释,说明某件事情1

75 [septiņdesmit pieci]

kaut ko pamatot 1

kaut ko pamatot 1

75[七十五]

75 [Qīshíwǔ]

解释,说明某件事情1

[jiěshì, shuōmíng mǒu jiàn shìqíng 1]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs nenākat? 您 为-么--来 呢 ? 您 为-- 没- 呢 ? 您 为-么 没- 呢 ? ------------ 您 为什么 没来 呢 ? 0
n-n w-i--ém- m---l---ne? n-- w------- m-- l-- n-- n-n w-i-h-m- m-i l-i n-? ------------------------ nín wèishéme méi lái ne?
Laiks ir tik slikts. 天--太-糕 - 。 天- 太-- 了 。 天- 太-糕 了 。 ---------- 天气 太糟糕 了 。 0
Tiān-ì--à--z-ogā---. T----- t-- z-------- T-ā-q- t-i z-o-ā-l-. -------------------- Tiānqì tài zāogāole.
Es nenāku, jo ir slikts laiks. 我 不来 了- -为--- 太 糟- - 。 我 不- 了- 因- 天- 太 糟- 了 。 我 不- 了- 因- 天- 太 糟- 了 。 ---------------------- 我 不来 了, 因为 天气 太 糟糕 了 。 0
Wǒ--ù-lái--,-yīn -éi t-ānq---à------āol-. W- b- l----- y-- w-- t----- t-- z-------- W- b- l-i-e- y-n w-i t-ā-q- t-i z-o-ā-l-. ----------------------------------------- Wǒ bù láile, yīn wéi tiānqì tài zāogāole.
Kāpēc viņš nenāk? 他--什- -来 - ? 他 为-- 没- 呢 ? 他 为-么 没- 呢 ? ------------ 他 为什么 没来 呢 ? 0
T- -è-sh-----éi---i-n-? T- w------- m-- l-- n-- T- w-i-h-m- m-i l-i n-? ----------------------- Tā wèishéme méi lái ne?
Viņš nav uzaicināts. 他-没有--邀请-。 他 没- 被-- 。 他 没- 被-请 。 ---------- 他 没有 被邀请 。 0
Tā-mé-yǒu--èi-y--q---. T- m----- b-- y------- T- m-i-ǒ- b-i y-o-ǐ-g- ---------------------- Tā méiyǒu bèi yāoqǐng.
Viņš nenāk, jo nav uzaicināts. 他---,-因--他 没有-被邀- 。 他 不-- 因- 他 没- 被-- 。 他 不-, 因- 他 没- 被-请 。 ------------------- 他 不来, 因为 他 没有 被邀请 。 0
T- ---l-i,-y--w-i t--m----u---i-----ǐn-. T- b- l--- y----- t- m----- b-- y------- T- b- l-i- y-n-è- t- m-i-ǒ- b-i y-o-ǐ-g- ---------------------------------------- Tā bù lái, yīnwèi tā méiyǒu bèi yāoqǐng.
Kāpēc tu nenāc? 你 -什- 没- --? 你 为-- 没- 呢 ? 你 为-么 没- 呢 ? ------------ 你 为什么 没来 呢 ? 0
N---èis--m- m-i--á- ne? N- w------- m-- l-- n-- N- w-i-h-m- m-i l-i n-? ----------------------- Nǐ wèishéme méi lái ne?
Man nav laika. 我-没有--- 。 我 没- 时- 。 我 没- 时- 。 --------- 我 没有 时间 。 0
Wǒ---i-ǒu -h-j--n. W- m----- s------- W- m-i-ǒ- s-í-i-n- ------------------ Wǒ méiyǒu shíjiān.
Es nenāku, jo man nav laika. 我 -来- 因--我 ------。 我 不-- 因- 我 没- 时- 。 我 不-, 因- 我 没- 时- 。 ------------------ 我 不来, 因为 我 没有 时间 。 0
W- b- ---------è- -ǒ m--y-----íji--. W- b- l--- y----- w- m----- s------- W- b- l-i- y-n-è- w- m-i-ǒ- s-í-i-n- ------------------------------------ Wǒ bù lái, yīnwèi wǒ méiyǒu shíjiān.
Kāpēc tu nepaliec? 你-为---不留下- 呢-? 你 为-- 不--- 呢 ? 你 为-么 不-下- 呢 ? -------------- 你 为什么 不留下来 呢 ? 0
N- w-ishém- -ù -iú ---lá--ne? N- w------- b- l-- x----- n-- N- w-i-h-m- b- l-ú x-à-á- n-? ----------------------------- Nǐ wèishéme bù liú xiàlái ne?
Man vēl jāstrādā. 我-还得 -作-。 我 还- 工- 。 我 还- 工- 。 --------- 我 还得 工作 。 0
W- --i -é -ōng-u-. W- h-- d- g------- W- h-i d- g-n-z-ò- ------------------ Wǒ hái dé gōngzuò.
Es nepalieku, jo man vēl jāstrādā. 我-----来, 因--我-还- -- 。 我 不 留--- 因- 我 还- 工- 。 我 不 留-来- 因- 我 还- 工- 。 --------------------- 我 不 留下来, 因为 我 还得 工作 。 0
W--b--l-ú-x-à---, -ī---i wǒ ----d--------ò. W- b- l-- x------ y----- w- h-- d- g------- W- b- l-ú x-à-á-, y-n-è- w- h-i d- g-n-z-ò- ------------------------------------------- Wǒ bù liú xiàlái, yīnwèi wǒ hái dé gōngzuò.
Kāpēc Jūs jau aizejat? 您 --- 现在---走 ? 您 为-- 现- 就 走 ? 您 为-么 现- 就 走 ? -------------- 您 为什么 现在 就 走 ? 0
Ní- wèis--me----nz---ji- -ǒ-? N-- w------- x------ j-- z--- N-n w-i-h-m- x-à-z-i j-ù z-u- ----------------------------- Nín wèishéme xiànzài jiù zǒu?
Es esmu nogurusi. 我-累-了 。 我 累 了 。 我 累 了 。 ------- 我 累 了 。 0
Wǒ lè---. W- l----- W- l-i-e- --------- Wǒ lèile.
Es aizeju, jo esmu nogurusi. 我-走-了 , -- 我-- --。 我 走 了 , 因- 我 累 了 。 我 走 了 , 因- 我 累 了 。 ------------------ 我 走 了 , 因为 我 累 了 。 0
W- z---iǎo- --nwèi--- l-ile. W- z------- y----- w- l----- W- z-u-i-o- y-n-è- w- l-i-e- ---------------------------- Wǒ zǒuliǎo, yīnwèi wǒ lèile.
Kāpēc Jūs jau aizbraucat? 您-为----- 就-走 呢 ? 您 为-- 现- 就 走 呢 ? 您 为-么 现- 就 走 呢 ? ---------------- 您 为什么 现在 就 走 呢 ? 0
Nín wèi-hé-e--iàn--i ji- --u --? N-- w------- x------ j-- z-- n-- N-n w-i-h-m- x-à-z-i j-ù z-u n-? -------------------------------- Nín wèishéme xiànzài jiù zǒu ne?
Ir jau vēls. 已---晚-了 。 已- 很- 了 。 已- 很- 了 。 --------- 已经 很晚 了 。 0
Yǐ--n--h-n ---l-. Y----- h-- w----- Y-j-n- h-n w-n-e- ----------------- Yǐjīng hěn wǎnle.
Es braucu prom, jo ir jau vēls. 我--- 了,-因为 -经--晚-- 。 我 得- 了- 因- 已- 很- 了 。 我 得- 了- 因- 已- 很- 了 。 -------------------- 我 得走 了, 因为 已经 很晚 了 。 0
Wǒ-d- zǒul--o,-yīn-wé- y-j-ng -ěn -----. W- d- z------- y-- w-- y----- h-- w----- W- d- z-u-i-o- y-n w-i y-j-n- h-n w-n-e- ---------------------------------------- Wǒ dé zǒuliǎo, yīn wéi yǐjīng hěn wǎnle.

Dzimtā valoda= emocionāla, svešvaloda = racionāla?

Apgūstot svešvalodu, mēs stimulējam savas smadzenes. Mūsu domāšana mainās mācīšanās procesā. Mēs kļūstam arvien radošāki un elastīgāki. Kompleksā domāšana labāk padodas daudzvalodīgiem cilvēkiem. Atmiņa tiek trenēta mācoties. Jo vairāk mēs mācāmies, jo labāk tā funkcionē. Tas, kurš ir mācījies daudz valodu, iemācas ātrāk arī citas lietas. Viņš var ilgāk noturēt uzmanību uz priekšmetiem. Rezultātā, viņš ātrāk atrisina problēmas. Daudzvalodīgie ir arī noteiktāki. Bet viņi izdara izvēli, atkarīgs arī no valodas. Valoda, kādā mēs domājam ietekmē mūsu izvēles. Psihologi pārbaudīja vairākus testa subjektus pētniecībai. Visi subjekti bija divvalodīgi. Viņi, bez savas valodas, runāja otrā valodā. Testa subjektiem bija jātbild uz jautajumiem. Jautājumiem ir sakars ar problēmas atrisinājumu. Šajā procesā, testa subjektiem bija jāizvēlas viena iespēja no divām. Viena iespēja bija riskantāka par otru. Testa subjektiem bija jāatbild uz jautajumu abās valodās. Un atbilde mainījās, mainot valodu! Runājot savā dzimtajā valodā, tie izvēlējās risku. Bet runājot svešvalodā, viņi izvēlējās drošāku iespēju. Pēc eksperimenta, testa subjektiem bija jānoslēdz derības. Šajā situācijā arī bija skaidras atšķirības. Izmantojot svešvalodu, viņi bija daudz jūtīgāki. Pētnieki pieņem, ka, izmantojot svešvalodu, mēs esam uzmanīgāki. Tādēļ mēs izvēli neizdarām emocionāli, bet gan racionāli…