Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   fi perustella jotakin 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [seitsemänkymmentäkuusi]

perustella jotakin 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? M-ks- -t-tul-u-? M---- e- t------ M-k-i e- t-l-u-? ---------------- Miksi et tullut? 0
Es biju slima. Oli--k-p-ä. O--- k----- O-i- k-p-ä- ----------- Olin kipeä. 0
Es neatnācu, jo biju slima. E- tu-l-t- koska--l-- k----. E- t------ k---- o--- k----- E- t-l-u-, k-s-a o-i- k-p-ä- ---------------------------- En tullut, koska olin kipeä. 0
Kāpēc viņa neatnāca? Miks--h---e--tull--? M---- h-- e- t------ M-k-i h-n e- t-l-u-? -------------------- Miksi hän ei tullut? 0
Viņa bija nogurusi. H-- --i--äsy--t. H-- o-- v------- H-n o-i v-s-n-t- ---------------- Hän oli väsynyt. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. Hän-e--t-l---, k-ska o-i väs-ny-. H-- e- t------ k---- o-- v------- H-n e- t-l-u-, k-s-a o-i v-s-n-t- --------------------------------- Hän ei tullut, koska oli väsynyt. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Mik-i hän e- t--l-t? M---- h-- e- t------ M-k-i h-n e- t-l-u-? -------------------- Miksi hän ei tullut? 0
Viņam nebija vēlēšanās. H--tä e- hu-i--a--t. H---- e- h---------- H-n-ä e- h-v-t-a-u-. -------------------- Häntä ei huvittanut. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. Hän ---t-llu-,-k-ska -äntä-e- huvit--n--. H-- e- t------ k---- h---- e- h---------- H-n e- t-l-u-, k-s-a h-n-ä e- h-v-t-a-u-. ----------------------------------------- Hän ei tullut, koska häntä ei huvittanut. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? Mik-i te---t- tulleet? M---- t- e--- t------- M-k-i t- e-t- t-l-e-t- ---------------------- Miksi te ette tulleet? 0
Mūsu mašīna saplīsa. A-to-m- -----kk-. A------ o- r----- A-t-m-e o- r-k-i- ----------------- Automme on rikki. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. Me--m-- -ull--t------a --------u----e on r-kki. M- e--- t------- k---- m----- a------ o- r----- M- e-m- t-l-e-t- k-s-a m-i-ä- a-t-m-e o- r-k-i- ----------------------------------------------- Me emme tulleet, koska meidän automme on rikki. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? M-----ihmi-et e-v-- t--lee-? M---- i------ e---- t------- M-k-i i-m-s-t e-v-t t-l-e-t- ---------------------------- Miksi ihmiset eivät tulleet? 0
Viņi nokavēja vilcienu. He---öh-st-iv-t -un-st-. H- m----------- j------- H- m-ö-ä-t-i-ä- j-n-s-a- ------------------------ He myöhästyivät junasta. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. He --v-----ll-----k-----myöhäst-ivät---n---a. H- e---- t------- k---- m----------- j------- H- e-v-t t-l-e-t- k-s-a m-ö-ä-t-i-ä- j-n-s-a- --------------------------------------------- He eivät tulleet, koska myöhästyivät junasta. 0
Kāpēc tu neatnāci? M--si s----et-tull--? M---- s--- e- t------ M-k-i s-n- e- t-l-u-? --------------------- Miksi sinä et tullut? 0
Es nedrīkstēju. E- saa----l--a-. E- s----- l----- E- s-a-u- l-p-a- ---------------- En saanut lupaa. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. M--ä-en t-llu-----ska--n sa-n-t-lup--. M--- e- t------ k---- e- s----- l----- M-n- e- t-l-u-, k-s-a e- s-a-u- l-p-a- -------------------------------------- Minä en tullut, koska en saanut lupaa. 0

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…