Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   hr nešto obrazložiti 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [sedamdeset i šest]

nešto obrazložiti 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? Z-š-o--isi d--a- /---šl-? Z---- n--- d---- / d----- Z-š-o n-s- d-š-o / d-š-a- ------------------------- Zašto nisi došao / došla? 0
Es biju slima. Bi- -----a sam bol-s-a- / -o-e-na. B-- / b--- s-- b------- / b------- B-o / b-l- s-m b-l-s-a- / b-l-s-a- ---------------------------------- Bio / bila sam bolestan / bolesna. 0
Es neatnācu, jo biju slima. Ni-a- -o-ao - d--l- jer------io-b-les--n-- -i-a b-les-a. N---- d---- / d---- j-- s-- b-- b------- / b--- b------- N-s-m d-š-o / d-š-a j-r s-m b-o b-l-s-a- / b-l- b-l-s-a- -------------------------------------------------------- Nisam došao / došla jer sam bio bolestan / bila bolesna. 0
Kāpēc viņa neatnāca? Z--to o-- ---e d--l-? Z---- o-- n--- d----- Z-š-o o-a n-j- d-š-a- --------------------- Zašto ona nije došla? 0
Viņa bija nogurusi. Bila -- u--r--. B--- j- u------ B-l- j- u-o-n-. --------------- Bila je umorna. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. O---ni-- d--la -e- je ---a-----na. O-- n--- d---- j-- j- b--- u------ O-a n-j- d-š-a j-r j- b-l- u-o-n-. ---------------------------------- Ona nije došla jer je bila umorna. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Z---- -n -ije--o--o? Z---- o- n--- d----- Z-š-o o- n-j- d-š-o- -------------------- Zašto on nije došao? 0
Viņam nebija vēlēšanās. N-j- ---o -----. N--- i--- v----- N-j- i-a- v-l-e- ---------------- Nije imao volje. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. O---ije -oša- -e---ije -mao-v-lje. O- n--- d---- j-- n--- i--- v----- O- n-j- d-š-o j-r n-j- i-a- v-l-e- ---------------------------------- On nije došao jer nije imao volje. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? Z---- v---i-te d-šl-? Z---- v- n---- d----- Z-š-o v- n-s-e d-š-i- --------------------- Zašto vi niste došli? 0
Mūsu mašīna saplīsa. Naš a-t- -e ----ar-n. N-- a--- j- p-------- N-š a-t- j- p-k-a-e-. --------------------- Naš auto je pokvaren. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. N-s------l- j----e--a- --to-pok-a-e-. N---- d---- j-- j- n-- a--- p-------- N-s-o d-š-i j-r j- n-š a-t- p-k-a-e-. ------------------------------------- Nismo došli jer je naš auto pokvaren. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Z---- lj-d- -i-u--oš--? Z---- l---- n--- d----- Z-š-o l-u-i n-s- d-š-i- ----------------------- Zašto ljudi nisu došli? 0
Viņi nokavēja vilcienu. Pr--us---------la-. P--------- s- v---- P-o-u-t-l- s- v-a-. ------------------- Propustili su vlak. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. N-su d-šl--jer su---o----i---v--k. N--- d---- j-- s- p--------- v---- N-s- d-š-i j-r s- p-o-u-t-l- v-a-. ---------------------------------- Nisu došli jer su propustili vlak. 0
Kāpēc tu neatnāci? Zaš---nis- d-ša- /-d-š-a? Z---- n--- d---- / d----- Z-š-o n-s- d-š-o / d-š-a- ------------------------- Zašto nisi došao / došla? 0
Es nedrīkstēju. Ni-am smio - ----la. N---- s--- / s------ N-s-m s-i- / s-j-l-. -------------------- Nisam smio / smjela. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. Nisam --šao --doš----er nisam--mio - s-j--a. N---- d---- / d---- j-- n---- s--- / s------ N-s-m d-š-o / d-š-a j-r n-s-m s-i- / s-j-l-. -------------------------------------------- Nisam došao / došla jer nisam smio / smjela. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…