Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   it giustificare qualcosa 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [settantasei]

giustificare qualcosa 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? Per-h- n-n s-i ----to? P----- n-- s-- v------ P-r-h- n-n s-i v-n-t-? ---------------------- Perché non sei venuto? 0
Es biju slima. E-o -a----. E-- m------ E-o m-l-t-. ----------- Ero malato. 0
Es neatnācu, jo biju slima. N-n--o-o -en--o-per-h- e-o-m---t-. N-- s--- v----- p----- e-- m------ N-n s-n- v-n-t- p-r-h- e-o m-l-t-. ---------------------------------- Non sono venuto perché ero malato. 0
Kāpēc viņa neatnāca? P--ché-lei-no- è--en-t-? P----- l-- n-- è v------ P-r-h- l-i n-n è v-n-t-? ------------------------ Perché lei non è venuta? 0
Viņa bija nogurusi. E-a --a--a. E-- s------ E-a s-a-c-. ----------- Era stanca. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. L-i-----è----u-a ----h- --- -t----. L-- n-- è v----- p----- e-- s------ L-i n-n è v-n-t- p-r-h- e-a s-a-c-. ----------------------------------- Lei non è venuta perché era stanca. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Pe--hé-n---- ---ut-? P----- n-- è v------ P-r-h- n-n è v-n-t-? -------------------- Perché non è venuto? 0
Viņam nebija vēlēšanās. No- ne a--va -og-i-. N-- n- a---- v------ N-n n- a-e-a v-g-i-. -------------------- Non ne aveva voglia. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. No- è-v-n--o p-rc-é --n-----veva -o-lia. N-- è v----- p----- n-- n- a---- v------ N-n è v-n-t- p-r-h- n-n n- a-e-a v-g-i-. ---------------------------------------- Non è venuto perché non ne aveva voglia. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? Pe--h- non-s-et--v--ut-? P----- n-- s---- v------ P-r-h- n-n s-e-e v-n-t-? ------------------------ Perché non siete venuti? 0
Mūsu mašīna saplīsa. La ---t---macchina --r-tta. L- n----- m------- è r----- L- n-s-r- m-c-h-n- è r-t-a- --------------------------- La nostra macchina è rotta. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. N---si-m- ---ut----r--é-la---s-r- m---h-na --r-t-a. N-- s---- v----- p----- l- n----- m------- è r----- N-n s-a-o v-n-t- p-r-h- l- n-s-r- m-c-h-n- è r-t-a- --------------------------------------------------- Non siamo venuti perché la nostra macchina è rotta. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? P--ché-n----on--ve----? P----- n-- s--- v------ P-r-h- n-n s-n- v-n-t-? ----------------------- Perché non sono venuti? 0
Viņi nokavēja vilcienu. Han-- p-r-o-il-tr--o. H---- p---- i- t----- H-n-o p-r-o i- t-e-o- --------------------- Hanno perso il treno. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. Non-------enu-----r--- -a-no p-rs- il -re-o. N-- s--- v----- p----- h---- p---- i- t----- N-n s-n- v-n-t- p-r-h- h-n-o p-r-o i- t-e-o- -------------------------------------------- Non sono venuti perché hanno perso il treno. 0
Kāpēc tu neatnāci? Perc-é--on-sei-v---t-? P----- n-- s-- v------ P-r-h- n-n s-i v-n-t-? ---------------------- Perché non sei venuto? 0
Es nedrīkstēju. No- p--evo. N-- p------ N-n p-t-v-. ----------- Non potevo. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. No- s-----e--to-pe-c---no----t--o. N-- s--- v----- p----- n-- p------ N-n s-n- v-n-t- p-r-h- n-n p-t-v-. ---------------------------------- Non sono venuto perché non potevo. 0

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…