Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   no begrunne noe 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [syttiseks]

begrunne noe 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? H-o-for--o- d- --k-? H------ k-- d- i---- H-o-f-r k-m d- i-k-? -------------------- Hvorfor kom du ikke? 0
Es biju slima. Jeg -a- s-k. J-- v-- s--- J-g v-r s-k- ------------ Jeg var syk. 0
Es neatnācu, jo biju slima. J-g kom --ke ---d- -e--v-r s--. J-- k-- i--- f---- j-- v-- s--- J-g k-m i-k- f-r-i j-g v-r s-k- ------------------------------- Jeg kom ikke fordi jeg var syk. 0
Kāpēc viņa neatnāca? Hvo------o- -un-i---? H------ k-- h-- i---- H-o-f-r k-m h-n i-k-? --------------------- Hvorfor kom hun ikke? 0
Viņa bija nogurusi. H---var tr-tt. H-- v-- t----- H-n v-r t-e-t- -------------- Hun var trett. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. Hun--om---k- --rdi-h---var t----. H-- k-- i--- f---- h-- v-- t----- H-n k-m i-k- f-r-i h-n v-r t-e-t- --------------------------------- Hun kom ikke fordi hun var trett. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Hvorf---ko----------? H------ k-- h-- i---- H-o-f-r k-m h-n i-k-? --------------------- Hvorfor kom han ikke? 0
Viņam nebija vēlēšanās. Ha--ha-d- ---e l-s-. H-- h---- i--- l---- H-n h-d-e i-k- l-s-. -------------------- Han hadde ikke lyst. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. H-n------kk--fo--i-han ikke -add- lyst. H-- k-- i--- f---- h-- i--- h---- l---- H-n k-m i-k- f-r-i h-n i-k- h-d-e l-s-. --------------------------------------- Han kom ikke fordi han ikke hadde lyst. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? H-or--r --- -e-e-ikk-? H------ k-- d--- i---- H-o-f-r k-m d-r- i-k-? ---------------------- Hvorfor kom dere ikke? 0
Mūsu mašīna saplīsa. Bi--- v-r-e-----lagt. B---- v-- e- ø------- B-l-n v-r e- ø-e-a-t- --------------------- Bilen vår er ødelagt. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. V--k-m -kke f---i-b--e- vå- er-ø-el-g-. V- k-- i--- f---- b---- v-- e- ø------- V- k-m i-k- f-r-i b-l-n v-r e- ø-e-a-t- --------------------------------------- Vi kom ikke fordi bilen vår er ødelagt. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Hv-r--r--o---e----e? H------ k-- d- i---- H-o-f-r k-m d- i-k-? -------------------- Hvorfor kom de ikke? 0
Viņi nokavēja vilcienu. De-r----ik-e---g--. D- r--- i--- t----- D- r-k- i-k- t-g-t- ------------------- De rakk ikke toget. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. De k-- -k-e-f--di de--k-e -ak- -oget. D- k-- i--- f---- d- i--- r--- t----- D- k-m i-k- f-r-i d- i-k- r-k- t-g-t- ------------------------------------- De kom ikke fordi de ikke rakk toget. 0
Kāpēc tu neatnāci? H---for -o---u-ikk-? H------ k-- d- i---- H-o-f-r k-m d- i-k-? -------------------- Hvorfor kom du ikke? 0
Es nedrīkstēju. J-- -ikk-i-ke--ov. J-- f--- i--- l--- J-g f-k- i-k- l-v- ------------------ Jeg fikk ikke lov. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. J-- kom-ik-- f---i jeg --k- fi-- ---. J-- k-- i--- f---- j-- i--- f--- l--- J-g k-m i-k- f-r-i j-g i-k- f-k- l-v- ------------------------------------- Jeg kom ikke fordi jeg ikke fikk lov. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…