Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   ro a „argumenta” ceva 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [şaptezeci şi şase]

a „argumenta” ceva 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? D--c- n--a- -e-it? D- c- n- a- v----- D- c- n- a- v-n-t- ------------------ De ce nu ai venit? 0
Es biju slima. Am--ost --l-av. A- f--- b------ A- f-s- b-l-a-. --------------- Am fost bolnav. 0
Es neatnācu, jo biju slima. Nu a--v---t --nt---că-a--fo-- -o-n-v. N- a- v---- p----- c- a- f--- b------ N- a- v-n-t p-n-r- c- a- f-s- b-l-a-. ------------------------------------- Nu am venit pentru că am fost bolnav. 0
Kāpēc viņa neatnāca? D--c---u a-veni-? D- c- n- a v----- D- c- n- a v-n-t- ----------------- De ce nu a venit? 0
Viņa bija nogurusi. E- -r--o-o--tă. E- e-- o------- E- e-a o-o-i-ă- --------------- Ea era obosită. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. Ea-nu --ven----e---u-că -ra-ob----ă. E- n- a v---- p----- c- e-- o------- E- n- a v-n-t p-n-r- c- e-a o-o-i-ă- ------------------------------------ Ea nu a venit pentru că era obosită. 0
Kāpēc viņš neatnāca? D- ce-n--a --nit? D- c- n- a v----- D- c- n- a v-n-t- ----------------- De ce nu a venit? 0
Viņam nebija vēlēšanās. El--u -vea -h--. E- n- a--- c---- E- n- a-e- c-e-. ---------------- El nu avea chef. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. E- -u a -eni- ---t-- ---n- av-a ---f. E- n- a v---- p----- c- n- a--- c---- E- n- a v-n-t p-n-r- c- n- a-e- c-e-. ------------------------------------- El nu a venit pentru că nu avea chef. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? D- ce ----ţ------t? D- c- n- a-- v----- D- c- n- a-i v-n-t- ------------------- De ce nu aţi venit? 0
Mūsu mašīna saplīsa. M-şin- -oa--r---ste ---icată. M----- n------ e--- s-------- M-ş-n- n-a-t-ă e-t- s-r-c-t-. ----------------------------- Maşina noastră este stricată. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. N--a----ni------r--că ma--na n-----ă este s-r---tă. N- a- v---- p----- c- m----- n------ e--- s-------- N- a- v-n-t p-n-r- c- m-ş-n- n-a-t-ă e-t- s-r-c-t-. --------------------------------------------------- Nu am venit pentru că maşina noastră este stricată. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? De--e -- -u ven-t-o--e-ii? D- c- n- a- v---- o------- D- c- n- a- v-n-t o-m-n-i- -------------------------- De ce nu au venit oamenii? 0
Viņi nokavēja vilcienu. Au--ie-dut----n--. A- p------ t------ A- p-e-d-t t-e-u-. ------------------ Au pierdut trenul. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. Nu -u--enit pe-tru că--u---------tr-n-l. N- a- v---- p----- c- a- p------ t------ N- a- v-n-t p-n-r- c- a- p-e-d-t t-e-u-. ---------------------------------------- Nu au venit pentru că au pierdut trenul. 0
Kāpēc tu neatnāci? D---e n---- v-n-t? D- c- n- a- v----- D- c- n- a- v-n-t- ------------------ De ce nu ai venit? 0
Es nedrīkstēju. Nu am avu- -oie. N- a- a--- v---- N- a- a-u- v-i-. ---------------- Nu am avut voie. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. Nu -- --n-t p-------------m-a--t --i-. N- a- v---- p----- c- n- a- a--- v---- N- a- v-n-t p-n-r- c- n- a- a-u- v-i-. -------------------------------------- Nu am venit pentru că nu am avut voie. 0

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…