Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   sl nekaj utemeljiti 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [šestinsedemdeset]

nekaj utemeljiti 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovēņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? Z------is--p--š-l-(-r-š---? Z---- n--- p----- (-------- Z-k-j n-s- p-i-e- (-r-š-a-? --------------------------- Zakaj nisi prišel (prišla)? 0
Es biju slima. Bi- --m-b-l--.-(B-l- s-m b-l--.) B-- s-- b----- (---- s-- b------ B-l s-m b-l-n- (-i-a s-m b-l-a-) -------------------------------- Bil sem bolan. (Bila sem bolna.) 0
Es neatnācu, jo biju slima. N--em p--še-----r-sem---l b------(N--em-pr----- ker se- -i-- --ln-.) N---- p------ k-- s-- b-- b----- (----- p------ k-- s-- b--- b------ N-s-m p-i-e-, k-r s-m b-l b-l-n- (-i-e- p-i-l-, k-r s-m b-l- b-l-a-) -------------------------------------------------------------------- Nisem prišel, ker sem bil bolan. (Nisem prišla, ker sem bila bolna.) 0
Kāpēc viņa neatnāca? Zak---o-a-n- -rišl-? Z---- o-- n- p------ Z-k-j o-a n- p-i-l-? -------------------- Zakaj ona ni prišla? 0
Viņa bija nogurusi. Bil---- utru-e--. B--- j- u-------- B-l- j- u-r-j-n-. ----------------- Bila je utrujena. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. Ni-p--š----k-r-je b-la-utru----. N- p------ k-- j- b--- u-------- N- p-i-l-, k-r j- b-l- u-r-j-n-. -------------------------------- Ni prišla, ker je bila utrujena. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Zaka- o---i pr----? Z---- o- n- p------ Z-k-j o- n- p-i-e-? ------------------- Zakaj on ni prišel? 0
Viņam nebija vēlēšanās. N- -- -il---o-t--a. N- m- b--- d- t---- N- m- b-l- d- t-g-. ------------------- Ni mu bilo do tega. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. N--p-i--l--k-- --------l---o t-g-. N- p------ k-- m- n- b--- d- t---- N- p-i-e-, k-r m- n- b-l- d- t-g-. ---------------------------------- Ni prišel, ker mu ni bilo do tega. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? Zaka----st- pri--i? Z---- n---- p------ Z-k-j n-s-e p-i-l-? ------------------- Zakaj niste prišli? 0
Mūsu mašīna saplīsa. Po--a---- -----im-m-. P-------- a--- i----- P-k-a-j-n a-t- i-a-o- --------------------- Pokvarjen avto imamo. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. Nis-- ---šl-, ker imam--po-va-j---a-t-. N---- p------ k-- i---- p-------- a---- N-s-o p-i-l-, k-r i-a-o p-k-a-j-n a-t-. --------------------------------------- Nismo prišli, ker imamo pokvarjen avto. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Z---j -jud---n-s--p---l-? Z---- l----- n--- p------ Z-k-j l-u-j- n-s- p-i-l-? ------------------------- Zakaj ljudje niso prišli? 0
Viņi nokavēja vilcienu. Z-m--i-- ---v-a-. Z------- s- v---- Z-m-d-l- s- v-a-. ----------------- Zamudili so vlak. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. Niso-priš--,--er s---am--i-- --a-. N--- p------ k-- s- z------- v---- N-s- p-i-l-, k-r s- z-m-d-l- v-a-. ---------------------------------- Niso prišli, ker so zamudili vlak. 0
Kāpēc tu neatnāci? Zak---nis--p----l-(--išla)? Z---- n--- p----- (-------- Z-k-j n-s- p-i-e- (-r-š-a-? --------------------------- Zakaj nisi prišel (prišla)? 0
Es nedrīkstēju. N---m---e-(a-. N---- s------- N-s-m s-e-(-)- -------------- Nisem smel(a). 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. Ni-em-priš--/-ri-la, ke- n-se---me--a. N---- p------------- k-- n---- s------ N-s-m p-i-e-/-r-š-a- k-r n-s-m s-e-/-. -------------------------------------- Nisem prišel/prišla, ker nisem smel/a. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…