Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   da begrunde noget 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [syvoghalvfjerds]

begrunde noget 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Hvorfor-s----- du i-ke-kage-? H------ s----- d- i--- k----- H-o-f-r s-i-e- d- i-k- k-g-n- ----------------------------- Hvorfor spiser du ikke kagen? 0
Man jāsamazina svars. Jeg sk-l tab---i-. J-- s--- t--- m--- J-g s-a- t-b- m-g- ------------------ Jeg skal tabe mig. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Jeg--p-se- --- ik-e, f-r-i j-g ska- --b- mi-. J-- s----- d-- i---- f---- j-- s--- t--- m--- J-g s-i-e- d-n i-k-, f-r-i j-g s-a- t-b- m-g- --------------------------------------------- Jeg spiser den ikke, fordi jeg skal tabe mig. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? H-or-or --i-k-- du ikke----en? H------ d------ d- i--- ø----- H-o-f-r d-i-k-r d- i-k- ø-l-n- ------------------------------ Hvorfor drikker du ikke øllen? 0
Man vēl jābrauc. Jeg-sk-l-k--e. J-- s--- k---- J-g s-a- k-r-. -------------- Jeg skal køre. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Je---ri---r den-ik-e--fo-d- je----a--k-re. J-- d------ d-- i---- f---- j-- s--- k---- J-g d-i-k-r d-n i-k-, f-r-i j-g s-a- k-r-. ------------------------------------------ Jeg drikker den ikke, fordi jeg skal køre. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? H-o-------i-k---du ik-- --f---? H------ d------ d- i--- k------ H-o-f-r d-i-k-r d- i-k- k-f-e-? ------------------------------- Hvorfor drikker du ikke kaffen? 0
Tā ir auksta. Den -r-k-l-. D-- e- k---- D-n e- k-l-. ------------ Den er kold. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Je- -rik-e- --- ikke,---rdi---- e- ko--. J-- d------ d-- i---- f---- d-- e- k---- J-g d-i-k-r d-n i-k-, f-r-i d-n e- k-l-. ---------------------------------------- Jeg drikker den ikke, fordi den er kold. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? H-orf---d-i-k---d--i--e t-e-? H------ d------ d- i--- t---- H-o-f-r d-i-k-r d- i-k- t-e-? ----------------------------- Hvorfor drikker du ikke teen? 0
Man nav cukura. J-- ha- -kk------t -uk-er. J-- h-- i--- n---- s------ J-g h-r i-k- n-g-t s-k-e-. -------------------------- Jeg har ikke noget sukker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. J-- d-ik-er-i--e---e-, -ord---e- ikke h-----ge--su--er. J-- d------ i--- t---- f---- j-- i--- h-- n---- s------ J-g d-i-k-r i-k- t-e-, f-r-i j-g i-k- h-r n-g-t s-k-e-. ------------------------------------------------------- Jeg drikker ikke teen, fordi jeg ikke har noget sukker. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? H-o--o- -----r-du ik-e ----en? H------ s----- d- i--- s------ H-o-f-r s-i-e- d- i-k- s-p-e-? ------------------------------ Hvorfor spiser du ikke suppen? 0
Es to nepasūtīju. Jeg------k-e-b-s--l-----. J-- h-- i--- b------ d--- J-g h-r i-k- b-s-i-t d-n- ------------------------- Jeg har ikke bestilt den. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. J---sp-se----n---ke,----di je-----e---r b----lt-d-n. J-- s----- d-- i---- f---- j-- i--- h-- b------ d--- J-g s-i-e- d-n i-k-, f-r-i j-g i-k- h-r b-s-i-t d-n- ---------------------------------------------------- Jeg spiser den ikke, fordi jeg ikke har bestilt den. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Hvo---r -pis----u-ikke kø--t? H------ s----- d- i--- k----- H-o-f-r s-i-e- d- i-k- k-d-t- ----------------------------- Hvorfor spiser du ikke kødet? 0
Es esmu veģetāriete. Jeg-er v-ge---. J-- e- v------- J-g e- v-g-t-r- --------------- Jeg er vegetar. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Jeg----s-r---t ikk-,-f--d- j-g -r-v--e-a-. J-- s----- d-- i---- f---- j-- e- v------- J-g s-i-e- d-t i-k-, f-r-i j-g e- v-g-t-r- ------------------------------------------ Jeg spiser det ikke, fordi jeg er vegetar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…