Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   eo pravigi ion 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sepdek sep]

pravigi ion 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu esperanto Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Kia------e ma-ĝas la--orto-? K--- v- n- m----- l- t------ K-a- v- n- m-n-a- l- t-r-o-? ---------------------------- Kial vi ne manĝas la torton? 0
Man jāsamazina svars. Mi-d-va--m-ldi-iĝi. M- d---- m--------- M- d-v-s m-l-i-i-i- ------------------- Mi devas maldikiĝi. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Mi ne ---ĝ-s---n-ĉ---m---ev-----ld-k-ĝi. M- n- m----- ĝ-- ĉ-- m- d---- m--------- M- n- m-n-a- ĝ-n ĉ-r m- d-v-s m-l-i-i-i- ---------------------------------------- Mi ne manĝas ĝin ĉar mi devas maldikiĝi. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Ki-l-v- -----ink-- la bi-ro-? K--- v- n- t------ l- b------ K-a- v- n- t-i-k-s l- b-e-o-? ----------------------------- Kial vi ne trinkas la bieron? 0
Man vēl jābrauc. M--de-a---n-or-ŭ--tir-. M- d---- a------ s----- M- d-v-s a-k-r-ŭ s-i-i- ----------------------- Mi devas ankoraŭ stiri. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. M---e--rinka- ĝi- ------ -ev-s a----aŭ -t---. M- n- t------ ĝ-- ĉ-- m- d---- a------ s----- M- n- t-i-k-s ĝ-n ĉ-r m- d-v-s a-k-r-ŭ s-i-i- --------------------------------------------- Mi ne trinkas ĝin ĉar mi devas ankoraŭ stiri. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Ki-l-v- ne---inkas -a -a-o-? K--- v- n- t------ l- k----- K-a- v- n- t-i-k-s l- k-f-n- ---------------------------- Kial vi ne trinkas la kafon? 0
Tā ir auksta. Ĝ----l-----s. Ĝ- m--------- Ĝ- m-l-a-m-s- ------------- Ĝi malvarmas. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. M--n- tri-k-s ĝ-- ĉ-r-ĝi ----ar-a-. M- n- t------ ĝ-- ĉ-- ĝ- m--------- M- n- t-i-k-s ĝ-n ĉ-r ĝ- m-l-a-m-s- ----------------------------------- Mi ne trinkas ĝin ĉar ĝi malvarmas. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Kia- vi-n-----n-as l-----n? K--- v- n- t------ l- t---- K-a- v- n- t-i-k-s l- t-o-? --------------------------- Kial vi ne trinkas la teon? 0
Man nav cukura. M-----h-v-s -uk--on. M- n- h---- s------- M- n- h-v-s s-k-r-n- -------------------- Mi ne havas sukeron. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. M---e t--n-as ĝ-n--a------e--a--s s---r-n. M- n- t------ ĝ-- ĉ-- m- n- h---- s------- M- n- t-i-k-s ĝ-n ĉ-r m- n- h-v-s s-k-r-n- ------------------------------------------ Mi ne trinkas ĝin ĉar mi ne havas sukeron. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? K----vi---------- la -u---? K--- v- n- m----- l- s----- K-a- v- n- m-n-a- l- s-p-n- --------------------------- Kial vi ne manĝas la supon? 0
Es to nepasūtīju. M- ne -----s --n. M- n- m----- ĝ--- M- n- m-n-i- ĝ-n- ----------------- Mi ne mendis ĝin. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. M- -e--a--a------ĉ-- -i --------s--in. M- n- m----- ĝ-- ĉ-- m- n- m----- ĝ--- M- n- m-n-a- ĝ-n ĉ-r m- n- m-n-i- ĝ-n- -------------------------------------- Mi ne manĝas ĝin ĉar mi ne mendis ĝin. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Ki-l-vi n---a---s--a-----do-? K--- v- n- m----- l- v------- K-a- v- n- m-n-a- l- v-a-d-n- ----------------------------- Kial vi ne manĝas la viandon? 0
Es esmu veģetāriete. M- -s-a- ---et-r-n-. M- e---- v---------- M- e-t-s v-g-t-r-n-. -------------------- Mi estas vegetarano. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. M- -e m-nĝas-----ĉ---m- -st-- ---e-a----. M- n- m----- ĝ-- ĉ-- m- e---- v---------- M- n- m-n-a- ĝ-n ĉ-r m- e-t-s v-g-t-r-n-. ----------------------------------------- Mi ne manĝas ĝin ĉar mi estas vegetarano. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…