Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   et midagi põhjendama 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [seitsekümmend seitse]

midagi põhjendama 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? M-ks-t---o--- ei---ö? M--- t- t---- e- s--- M-k- t- t-r-i e- s-ö- --------------------- Miks te torti ei söö? 0
Man jāsamazina svars. Ma pe-n----a ----a. M- p--- a--- v----- M- p-a- a-l- v-t-a- ------------------- Ma pean alla võtma. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. M- -i -öö-se----s----ma--e-n--lla-v-t--. M- e- s-- s---- s--- m- p--- a--- v----- M- e- s-ö s-d-, s-s- m- p-a- a-l- v-t-a- ---------------------------------------- Ma ei söö seda, sest ma pean alla võtma. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? M-ks-te-õ--- e--joo? M--- t- õ--- e- j--- M-k- t- õ-u- e- j-o- -------------------- Miks te õlut ei joo? 0
Man vēl jābrauc. Ma-pea--v-el---itm-. M- p--- v--- s------ M- p-a- v-e- s-i-m-. -------------------- Ma pean veel sõitma. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. M- e--j-o-sed-- s--t--e-n v------i-ma. M- e- j-- s---- s--- p--- v--- s------ M- e- j-o s-d-, s-s- p-a- v-e- s-i-m-. -------------------------------------- Ma ei joo seda, sest pean veel sõitma. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? M--- ---k--v- ei --o? M--- s- k---- e- j--- M-k- s- k-h-i e- j-o- --------------------- Miks sa kohvi ei joo? 0
Tā ir auksta. See on--ül-. S-- o- k---- S-e o- k-l-. ------------ See on külm. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. M---i j-o se-a- -es- -e--------m. M- e- j-- s---- s--- s-- o- k---- M- e- j-o s-d-, s-s- s-e o- k-l-. --------------------------------- Ma ei joo seda, sest see on külm. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Mik---- -eed----joo? M--- s- t--- e- j--- M-k- s- t-e- e- j-o- -------------------- Miks sa teed ei joo? 0
Man nav cukura. M---ei -----u-k--t. M-- e- o-- s------- M-l e- o-e s-h-r-t- ------------------- Mul ei ole suhkrut. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. M--ei --- -ed-- s--t --l -- o-e-suhk-ut. M- e- j-- s---- s--- m-- e- o-- s------- M- e- j-o s-d-, s-s- m-l e- o-e s-h-r-t- ---------------------------------------- Ma ei joo seda, sest mul ei ole suhkrut. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Mi----e-su-pi e- s--? M--- t- s---- e- s--- M-k- t- s-p-i e- s-ö- --------------------- Miks te suppi ei söö? 0
Es to nepasūtīju. Ma e- t-ll-n-d--eda. M- e- t------- s---- M- e- t-l-i-u- s-d-. -------------------- Ma ei tellinud seda. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Ma--i-----s-da, se-t--a -----e -ed- --llin-d. M- e- s-- s---- s--- m- e- o-- s--- t-------- M- e- s-ö s-d-, s-s- m- e- o-e s-d- t-l-i-u-. --------------------------------------------- Ma ei söö seda, sest ma ei ole seda tellinud. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? M-k--te-l-h--ei --ö? M--- t- l--- e- s--- M-k- t- l-h- e- s-ö- -------------------- Miks te liha ei söö? 0
Es esmu veģetāriete. Ma ol-n---i-e-o--la-e. M- o--- t------------- M- o-e- t-i-e-o-t-a-e- ---------------------- Ma olen taimetoitlane. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. M- -- --ö s--a,----t-m--ol-n t--m-to-t--ne. M- e- s-- s---- s--- m- o--- t------------- M- e- s-ö s-d-, s-s- m- o-e- t-i-e-o-t-a-e- ------------------------------------------- Ma ei söö seda, sest ma olen taimetoitlane. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…