Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   fi perustella jotakin 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [seitsemänkymmentäseitsemän]

perustella jotakin 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Mi--- e--- s-- k-----? Miksi ette syö kakkua? 0
Man jāsamazina svars. Mi--- t----- l---------. Minun täytyy laihduttaa. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. En s-- s---- k---- m---- t----- l---------. En syö sitä, koska minun täytyy laihduttaa. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Mi--- e--- j-- t---- o-----? Miksi ette juo tuota olutta? 0
Man vēl jābrauc. Mi--- t----- v---- a---. Minun täytyy vielä ajaa. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Mi-- e- j-- s---- k---- m---- t----- v---- a---. Minä en juo sitä, koska minun täytyy vielä ajaa. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Mi--- e- j-- t---- k-----? Miksi et juo tuota kahvia? 0
Tā ir auksta. Se o- k-----. Se on kylmää. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Mi-- e- j-- s---- k---- s- o- k-----. Minä en juo sitä, koska se on kylmää. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Mi--- e- j-- t---- t----? Miksi et juo tuota teetä? 0
Man nav cukura. Mi----- e- o-- s------. Minulla ei ole sokeria. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. En j-- s---- k---- m------ e- o-- s------. En juo sitä, koska minulla ei ole sokeria. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Mi--- e--- s-- t---- k------? Miksi ette syö tuota keittoa? 0
Es to nepasūtīju. Mi-- e- t------- s---. Minä en tilannut sitä. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Mi-- e- s-- s---- k---- e- t------- s---. Minä en syö sitä, koska en tilannut sitä. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Mi--- e--- s-- t---- l----? Miksi ette syö tuota lihaa? 0
Es esmu veģetāriete. Mi-- o--- k----------. Minä olen kasvissyöjä. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Mi-- e- s-- s---- k---- o--- k----------. Minä en syö sitä, koska olen kasvissyöjä. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…