Sarunvārdnīca

kaut ko pamatot 3   »   nešto opravdati 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sedamdeset i sedam]

+

nešto opravdati 3

+

Varat noklikšķināt uz katras tukšās vietas, lai redzētu tekstu vai:   

latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Za--- n- j----- t----? Zašto ne jedete tortu? 0 +
Man jāsamazina svars. Mo--- s--------. Moram smršaviti. 0 +
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Ne j---- j-- j-- m---- s--------. Ne jedem ju, jer moram smršaviti. 0 +
     
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Za--- n- p----- p---? Zašto ne pijete pivo? 0 +
Man vēl jābrauc. Mo--- j-- v-----. Moram još voziti. 0 +
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ne p---- g-- j-- m---- j-- v-----. Ne pijem ga, jer moram još voziti. 0 +
     
Kāpēc tu nedzer kafiju? Za--- n- p---- k---? Zašto ne piješ kavu? 0 +
Tā ir auksta. Hl---- j-. Hladna je. 0 +
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Ne p---- j-- j-- j- h-----. Ne pijem je, jer je hladna. 0 +
     
Kāpēc tu nedzer tēju? Za--- n- p---- č--? Zašto ne piješ čaj? 0 +
Man nav cukura. Ne--- š-----. Nemam šećera. 0 +
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Ne p---- g-- j-- n---- š-----. Ne pijem ga, jer nemam šećera. 0 +
     
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Za--- n- j----- j---? Zašto ne jedete juhu? 0 +
Es to nepasūtīju. Ni--- j- n------ / n-------. Nisam ju naručio / naručila. 0 +
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Ne j---- j-- j-- j- n---- n------ / n-------. Ne jedem je, jer je nisam naručio / naručila. 0 +
     
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Za--- n- j----- m---? Zašto ne jedete meso? 0 +
Es esmu veģetāriete. Ja s-- v------------. Ja sam vegetarijanac. 0 +
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Ne j---- g-- j-- s-- v------------. Ne jedem ga, jer sam vegetarijanac. 0 +
     

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…