Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   hu valamit megmagyarázni 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [hetvenhét]

valamit megmagyarázni 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? M-é-- -e--e-zi - -o----? M---- n-- e--- a t------ M-é-t n-m e-z- a t-r-á-? ------------------------ Miért nem eszi a tortát? 0
Man jāsamazina svars. L- k--l fogyno-. L- k--- f------- L- k-l- f-g-n-m- ---------------- Le kell fogynom. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. N-- -sz--,-m-rt l- ---l-f--y-o-. N-- e----- m--- l- k--- f------- N-m e-z-m- m-r- l- k-l- f-g-n-m- -------------------------------- Nem eszem, mert le kell fogynom. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Miért ne- --sza-- sö-t? M---- n-- i---- a s---- M-é-t n-m i-s-a a s-r-? ----------------------- Miért nem issza a sört? 0
Man vēl jābrauc. Még v---t-e--k---. M-- v------- k---- M-g v-z-t-e- k-l-. ------------------ Még vezetnem kell. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ne--i--o---mert---g v---t-e- ke--. N-- i----- m--- m-- v------- k---- N-m i-z-m- m-r- m-g v-z-t-e- k-l-. ---------------------------------- Nem iszom, mert még vezetnem kell. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? M--rt--em --z-- - k-v--? M---- n-- i---- a k----- M-é-t n-m i-z-d a k-v-t- ------------------------ Miért nem iszod a kávét? 0
Tā ir auksta. E- -i---. E- h----- E- h-d-g- --------- Ez hideg. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Nem i---m- me-t-hideg. N-- i----- m--- h----- N-m i-z-m- m-r- h-d-g- ---------------------- Nem iszom, mert hideg. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Miér--nem -szod-a---á-? M---- n-- i---- a t---- M-é-t n-m i-z-d a t-á-? ----------------------- Miért nem iszod a teát? 0
Man nav cukura. Nin-s--u-r-m. N---- c------ N-n-s c-k-o-. ------------- Nincs cukrom. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Ne---sz--- m--t-n--c--cuk---. N-- i----- m--- n---- c------ N-m i-z-m- m-r- n-n-s c-k-o-. ----------------------------- Nem iszom, mert nincs cukrom. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? M-ér- n-m-e--i a---v-st? M---- n-- e--- a l------ M-é-t n-m e-z- a l-v-s-? ------------------------ Miért nem eszi a levest? 0
Es to nepasūtīju. É----m re---lte-. É- n-- r--------- É- n-m r-n-e-t-m- ----------------- Én nem rendeltem. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Nem -s-e----ert--e--r-nd-l-e-. N-- e----- m--- n-- r--------- N-m e-z-m- m-r- n-m r-n-e-t-m- ------------------------------ Nem eszem, mert nem rendeltem. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? M-ér- -em es---a h---? M---- n-- e--- a h---- M-é-t n-m e-z- a h-s-? ---------------------- Miért nem eszi a húst? 0
Es esmu veģetāriete. Veg-------us---gyok. V----------- v------ V-g-t-r-á-u- v-g-o-. -------------------- Vegetáriánus vagyok. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N-m --zem--m-rt-ve--t--i---s-vag-o-. N-- e----- m--- v----------- v------ N-m e-z-m- m-r- v-g-t-r-á-u- v-g-o-. ------------------------------------ Nem eszem, mert vegetáriánus vagyok. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…