Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   nl iets verklaren 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [zevenenzeventig]

iets verklaren 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? W--r-m-ee- u-d--t-a-t-niet-op? W----- e-- u d- t---- n--- o-- W-a-o- e-t u d- t-a-t n-e- o-? ------------------------------ Waarom eet u de taart niet op? 0
Man jāsamazina svars. Ik--o-- a-va--en. I- m--- a-------- I- m-e- a-v-l-e-. ----------------- Ik moet afvallen. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Ik-----ze-niet -p, o-da- -- m-et-af--l-en. I- e-- z- n--- o-- o---- i- m--- a-------- I- e-t z- n-e- o-, o-d-t i- m-e- a-v-l-e-. ------------------------------------------ Ik eet ze niet op, omdat ik moet afvallen. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Wa---- --in-t u-ni-t--an h---b-e-? W----- d----- u n--- v-- h-- b---- W-a-o- d-i-k- u n-e- v-n h-t b-e-? ---------------------------------- Waarom drinkt u niet van het bier? 0
Man vēl jābrauc. I- ---t-nog--i-de-. I- m--- n-- r------ I- m-e- n-g r-j-e-. ------------------- Ik moet nog rijden. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. I- dri---h-- ----, -mda- i--no---oe--r--d-n. I- d---- h-- n---- o---- i- n-- m--- r------ I- d-i-k h-t n-e-, o-d-t i- n-g m-e- r-j-e-. -------------------------------------------- Ik drink het niet, omdat ik nog moet rijden. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? W--r---d--nk--e-n-et v-n--e--o-fi-? W----- d---- j- n--- v-- d- k------ W-a-o- d-i-k j- n-e- v-n d- k-f-i-? ----------------------------------- Waarom drink je niet van de koffie? 0
Tā ir auksta. H-t-i- k-u-. H-- i- k---- H-t i- k-u-. ------------ Het is koud. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. I- dri-k er--i-t--a-, ---at-het-k-ud is. I- d---- e- n--- v--- o---- h-- k--- i-- I- d-i-k e- n-e- v-n- o-d-t h-t k-u- i-. ---------------------------------------- Ik drink er niet van, omdat het koud is. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Wa-r-m -r-nk-je-niet v-n d- -h-e? W----- d---- j- n--- v-- d- t---- W-a-o- d-i-k j- n-e- v-n d- t-e-? --------------------------------- Waarom drink je niet van de thee? 0
Man nav cukura. Ik --b--e-n------r. I- h-- g--- s------ I- h-b g-e- s-i-e-. ------------------- Ik heb geen suiker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. I--dr--k -- n-e- va-,-----t i- g------ike--h--. I- d---- e- n--- v--- o---- i- g--- s----- h--- I- d-i-k e- n-e- v-n- o-d-t i- g-e- s-i-e- h-b- ----------------------------------------------- Ik drink er niet van, omdat ik geen suiker heb. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Wa-ro---e---- ni---van--e-s--p? W----- e-- j- n--- v-- d- s---- W-a-o- e-t j- n-e- v-n d- s-e-? ------------------------------- Waarom eet je niet van de soep? 0
Es to nepasūtīju. Ik--eb---- ---t---s--l-. I- h-- d-- n--- b------- I- h-b d-e n-e- b-s-e-d- ------------------------ Ik heb die niet besteld. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. I- ee- e--niet-v-n,-----t-ik h-- n-et b---eld heb. I- e-- e- n--- v--- o---- i- h-- n--- b------ h--- I- e-t e- n-e- v-n- o-d-t i- h-t n-e- b-s-e-d h-b- -------------------------------------------------- Ik eet er niet van, omdat ik het niet besteld heb. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? W-a--m eet--e ---- ------t vle-s? W----- e-- j- n--- v-- h-- v----- W-a-o- e-t j- n-e- v-n h-t v-e-s- --------------------------------- Waarom eet je niet van het vlees? 0
Es esmu veģetāriete. Ik--en-v--etar---. I- b-- v---------- I- b-n v-g-t-r-ë-. ------------------ Ik ben vegetariër. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. I--e---e--ni-t --n- o---- -- --getari-- --n. I- e-- e- n--- v--- o---- i- v--------- b--- I- e-t e- n-e- v-n- o-d-t i- v-g-t-r-ë- b-n- -------------------------------------------- Ik eet er niet van, omdat ik vegetariër ben. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…