Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   pl uzasadnić coś 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [siedemdziesiąt siedem]

uzasadnić coś 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu poļu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Dlacze----i--je---n-----ni-to---? D------- n-- j- p-- / p--- t----- D-a-z-g- n-e j- p-n / p-n- t-r-u- --------------------------------- Dlaczego nie je pan / pani tortu? 0
Man jāsamazina svars. M-sz--s-h--ną-. M---- s-------- M-s-ę s-h-d-ą-. --------------- Muszę schudnąć. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Nie----- bo m-szę-sch--n--. N-- j--- b- m---- s-------- N-e j-m- b- m-s-ę s-h-d-ą-. --------------------------- Nie jem, bo muszę schudnąć. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? D---ze----ie-p-j- --n --pan- -iwa? D------- n-- p--- p-- / p--- p---- D-a-z-g- n-e p-j- p-n / p-n- p-w-? ---------------------------------- Dlaczego nie pije pan / pani piwa? 0
Man vēl jābrauc. Musz- jes-c-e----wa-z--. M---- j------ p--------- M-s-ę j-s-c-e p-o-a-z-ć- ------------------------ Muszę jeszcze prowadzić. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ni- ----- b---u--ę j-s------r-w-d--ć. N-- p---- b- m---- j------ p--------- N-e p-j-, b- m-s-ę j-s-c-e p-o-a-z-ć- ------------------------------------- Nie piję, bo muszę jeszcze prowadzić. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Dlacz-go --e----esz t-- kawy? D------- n-- p----- t-- k---- D-a-z-g- n-e p-j-s- t-j k-w-? ----------------------------- Dlaczego nie pijesz tej kawy? 0
Tā ir auksta. Jest z---a. J--- z----- J-s- z-m-a- ----------- Jest zimna. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. N-- p-j- ---- -- --s- z-mna. N-- p--- j--- b- j--- z----- N-e p-j- j-j- b- j-s- z-m-a- ---------------------------- Nie piję jej, bo jest zimna. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? D-ac--go-nie pije-z--e- h--b---? D------- n-- p----- t-- h------- D-a-z-g- n-e p-j-s- t-j h-r-a-y- -------------------------------- Dlaczego nie pijesz tej herbaty? 0
Man nav cukura. Ni- -a- cuk-u. N-- m-- c----- N-e m-m c-k-u- -------------- Nie mam cukru. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Ni- -i---jej, bo-n-- -a- ----u. N-- p--- j--- b- n-- m-- c----- N-e p-j- j-j- b- n-e m-m c-k-u- ------------------------------- Nie piję jej, bo nie mam cukru. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Dlac-e------ je pan-/-p-ni-------p-? D------- n-- j- p-- / p--- t-- z---- D-a-z-g- n-e j- p-n / p-n- t-j z-p-? ------------------------------------ Dlaczego nie je pan / pani tej zupy? 0
Es to nepasūtīju. Nie z-mawi--em-/ z--awia----jej. N-- z--------- / z--------- j--- N-e z-m-w-a-e- / z-m-w-a-a- j-j- -------------------------------- Nie zamawiałem / zamawiałam jej. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. N-e je-,-bo j-j-nie -a-awia--- / za-a-iała-. N-- j--- b- j-- n-- z--------- / z---------- N-e j-m- b- j-j n-e z-m-w-a-e- / z-m-w-a-a-. -------------------------------------------- Nie jem, bo jej nie zamawiałem / zamawiałam. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? D--c---o -i- -e pa- --p-n-----o--i-s-? D------- n-- j- p-- / p--- t--- m----- D-a-z-g- n-e j- p-n / p-n- t-g- m-ę-a- -------------------------------------- Dlaczego nie je pan / pani tego mięsa? 0
Es esmu veģetāriete. J-s-em--eget-r--ni--m /-w--------n-ą. J----- w------------- / w------------ J-s-e- w-g-t-r-a-i-e- / w-g-t-r-a-k-. ------------------------------------- Jestem wegetarianinem / wegetarianką. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N-e je---o--bo jeste--w-g--a-i-n---m-- we-e-a-ia-ką. N-- j-- g-- b- j----- w------------- / w------------ N-e j-m g-, b- j-s-e- w-g-t-r-a-i-e- / w-g-t-r-a-k-. ---------------------------------------------------- Nie jem go, bo jestem wegetarianinem / wegetarianką. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…