Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   ro a „argumenta” ceva 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [şaptezeci şi şapte]

a „argumenta” ceva 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu rumāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? De c- n- m------ t-----? De ce nu mâncaţi tortul? 0
Man jāsamazina svars. Tr----- s- s------. Trebuie să slăbesc. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Nu î- m----- p----- c- t------ s- s------. Nu îl mănânc pentru că trebuie să slăbesc. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? De c- n- b--- b----? De ce nu beţi berea? 0
Man vēl jābrauc. Ma- t------ s- c-----. Mai trebuie să conduc. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Nu o b--- p----- c- m-- t------ s- c-----. Nu o beau pentru că mai trebuie să conduc. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? De c- n- b-- c------? De ce nu bei cafeaua? 0
Tā ir auksta. Es-- r---. Este rece. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Nu o b--- p----- c- e--- r---. Nu o beau pentru că este rece. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? De c- n- b-- c-----? De ce nu bei ceaiul? 0
Man nav cukura. Nu a- z----. Nu am zahăr. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Nu î- b--- p----- c- n- a- z----. Nu îl beau pentru că nu am zahăr. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? De c- n- m------ s---? De ce nu mâncaţi supa? 0
Es to nepasūtīju. Nu a- c---------. Nu am comandat-o. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Nu o m----- p----- c- n- a- c---------. Nu o mănânc pentru că nu am comandat-o. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? De c- n- m------ c-----? De ce nu mâncaţi carnea? 0
Es esmu veģetāriete. Eu s--- v---------. Eu sunt vegetarian. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Nu o m----- p----- c- s--- v---------. Nu o mănânc pentru că sunt vegetarian. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…