Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   sv motivera något 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sjuttiosju]

motivera något 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? V--f-- ä--r--- in-e-tårta-? V----- ä--- n- i--- t------ V-r-ö- ä-e- n- i-t- t-r-a-? --------------------------- Varför äter ni inte tårtan? 0
Man jāsamazina svars. J-- måste------. J-- m---- b----- J-g m-s-e b-n-a- ---------------- Jag måste banta. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Jag---e--den-----, fö- at- --- må-ta ban-a. J-- ä--- d-- i---- f-- a-- j-- m---- b----- J-g ä-e- d-n i-t-, f-r a-t j-g m-s-a b-n-a- ------------------------------------------- Jag äter den inte, för att jag måsta banta. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Var-ö---ri------i --te öle-? V----- d------ n- i--- ö---- V-r-ö- d-i-k-r n- i-t- ö-e-? ---------------------------- Varför dricker ni inte ölet? 0
Man vēl jābrauc. J-g -å--e k---. J-- m---- k---- J-g m-s-e k-r-. --------------- Jag måste köra. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. J-g---------de- --te,-fö---t--j---m---e kö-a. J-- d------ d-- i---- f-- a-- j-- m---- k---- J-g d-i-k-r d-t i-t-, f-r a-t j-g m-s-e k-r-. --------------------------------------------- Jag dricker det inte, för att jag måste köra. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Va-----drick-- d- in-e -affe-? V----- d------ d- i--- k------ V-r-ö- d-i-k-r d- i-t- k-f-e-? ------------------------------ Varför dricker du inte kaffet? 0
Tā ir auksta. De- -r k--l-. D-- ä- k----- D-t ä- k-l-t- ------------- Det är kallt. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. J-g-d--ck-r ------t------ers-m-det ---k--l-. J-- d------ d-- i---- e------- d-- ä- k----- J-g d-i-k-r d-t i-t-, e-t-r-o- d-t ä- k-l-t- -------------------------------------------- Jag dricker det inte, eftersom det är kallt. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? V---ör-dri-ker-du -n-- te-t? V----- d------ d- i--- t---- V-r-ö- d-i-k-r d- i-t- t-e-? ---------------------------- Varför dricker du inte teet? 0
Man nav cukura. J-g h-r-in--t -ock-r. J-- h-- i---- s------ J-g h-r i-g-t s-c-e-. --------------------- Jag har inget socker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. J-g-dr---er--et --t-- -ör --- -a---nte har-n-g-t-so-ker. J-- d------ d-- i---- f-- a-- j-- i--- h-- n---- s------ J-g d-i-k-r d-t i-t-, f-r a-t j-g i-t- h-r n-g-t s-c-e-. -------------------------------------------------------- Jag dricker det inte, för att jag inte har något socker. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Va-----äte--ni i--e--o--an? V----- ä--- n- i--- s------ V-r-ö- ä-e- n- i-t- s-p-a-? --------------------------- Varför äter ni inte soppan? 0
Es to nepasūtīju. J-g--ar-i-t- -e--äl-t-den. J-- h-- i--- b------- d--- J-g h-r i-t- b-s-ä-l- d-n- -------------------------- Jag har inte beställt den. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. J---äter-d-- -nte,-e-t--s-m-jag ---e-----bes-äl----e-. J-- ä--- d-- i---- e------- j-- i--- h-- b------- d--- J-g ä-e- d-n i-t-, e-t-r-o- j-g i-t- h-r b-s-ä-l- d-n- ------------------------------------------------------ Jag äter den inte, eftersom jag inte har beställt den. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? V---ö--äter--i i--e ---tet? V----- ä--- n- i--- k------ V-r-ö- ä-e- n- i-t- k-t-e-? --------------------------- Varför äter ni inte köttet? 0
Es esmu veģetāriete. Jag-ä--veg-t-r---. J-- ä- v---------- J-g ä- v-g-t-r-a-. ------------------ Jag är vegetarian. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Jag---e---e- in--- eft-r--- ja- är-v-g-tar---. J-- ä--- d-- i---- e------- j-- ä- v---------- J-g ä-e- d-t i-t-, e-t-r-o- j-g ä- v-g-t-r-a-. ---------------------------------------------- Jag äter det inte, eftersom jag är vegetarian. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…