Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   uk Щось обґрунтовувати 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [сімдесят сім]

77 [simdesyat sim]

Щось обґрунтовувати 3

[Shchosʹ obgruntovuvaty 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Чо-- В- н- ї--- т----? Чому Ви не їсте торта? 0
C---- V- n- ïs-- t----? Ch--- V- n- i---- t----? Chomu Vy ne ïste torta? C-o-u V- n- ïs-e t-r-a? -------------̈---------?
Man jāsamazina svars. Я м--- с-------. Я мушу схуднути. 0
Y- m---- s--------. YA m---- s--------. YA mushu skhudnuty. Y- m-s-u s-h-d-u-y. ------------------.
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Я й--- н- ї-- т--- щ- я м--- с-------. Я його не їм, тому що я мушу схуднути. 0
Y- y̆o-- n- ïm, t--- s---- y- m---- s--------. YA y---- n- i--- t--- s---- y- m---- s--------. YA y̆oho ne ïm, tomu shcho ya mushu skhudnuty. Y- y̆o-o n- ïm, t-m- s-c-o y- m-s-u s-h-d-u-y. ----̆--------̈-,------------------------------.
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Чо-- В- н- п---- п---? Чому Ви не п’єте пива? 0
C---- V- n- p----- p---? Ch--- V- n- p----- p---? Chomu Vy ne pʺyete pyva? C-o-u V- n- p-y-t- p-v-? -----------------------?
Man vēl jābrauc. Я п------ / п------ щ- ї----. Я повинен / повинна ще їхати. 0
Y- p------ / p------ s---- ïk----. YA p------ / p------ s---- i------. YA povynen / povynna shche ïkhaty. Y- p-v-n-n / p-v-n-a s-c-e ïk-a-y. -----------/----------------̈-----.
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Я й--- н- п--- т--- щ- я п------ / п------ щ- ї----. Я його не п’ю, тому що я повинен / повинна ще їхати. 0
Y- y̆o-- n- p'y-, t--- s---- y- p------ / p------ s---- ïk----. YA y---- n- p---- t--- s---- y- p------ / p------ s---- i------. YA y̆oho ne p'yu, tomu shcho ya povynen / povynna shche ïkhaty. Y- y̆o-o n- p'y-, t-m- s-c-o y- p-v-n-n / p-v-n-a s-c-e ïk-a-y. ----̆--------'--,-----------------------/----------------̈-----.
Kāpēc tu nedzer kafiju? Чо-- т- н- п--- к---? Чому ти не п’єш кави? 0
C---- t- n- p----- k---? Ch--- t- n- p----- k---? Chomu ty ne pʺyesh kavy? C-o-u t- n- p-y-s- k-v-? -----------------------?
Tā ir auksta. Во-- х------. Вона холодна. 0
V--- k-------. Vo-- k-------. Vona kholodna. V-n- k-o-o-n-. -------------.
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Я ї- н- п--- т--- щ- в--- х------. Я її не п’ю, тому що вона холодна. 0
Y- ïï n- p'y-, t--- s---- v--- k-------. YA i--- n- p---- t--- s---- v--- k-------. YA ïï ne p'yu, tomu shcho vona kholodna. Y- ïï n- p'y-, t-m- s-c-o v-n- k-o-o-n-. ----̈-̈-----'--,-------------------------.
Kāpēc tu nedzer tēju? Чо-- т- н- п--- ч--? Чому ти не п’єш чаю? 0
C---- t- n- p----- c----? Ch--- t- n- p----- c----? Chomu ty ne pʺyesh chayu? C-o-u t- n- p-y-s- c-a-u? ------------------------?
Man nav cukura. Я н- м-- ц----. Я не маю цукру. 0
Y- n- m--- t-----. YA n- m--- t-----. YA ne mayu tsukru. Y- n- m-y- t-u-r-. -----------------.
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Я й--- н- п--- т--- щ- я н- м-- ц----. Я його не п’ю, тому що я не маю цукру. 0
Y- y̆o-- n- p'y-, t--- s---- y- n- m--- t-----. YA y---- n- p---- t--- s---- y- n- m--- t-----. YA y̆oho ne p'yu, tomu shcho ya ne mayu tsukru. Y- y̆o-o n- p'y-, t-m- s-c-o y- n- m-y- t-u-r-. ----̆--------'--,-----------------------------.
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Чо-- В- н- ї--- с--? Чому Ви не їсте суп? 0
C---- V- n- ïs-- s--? Ch--- V- n- i---- s--? Chomu Vy ne ïste sup? C-o-u V- n- ïs-e s-p? -------------̈-------?
Es to nepasūtīju. Я й--- н- з------- / з--------. Я його не замовляв / замовляла. 0
Y- y̆o-- n- z-------- / z---------. YA y---- n- z-------- / z---------. YA y̆oho ne zamovlyav / zamovlyala. Y- y̆o-o n- z-m-v-y-v / z-m-v-y-l-. ----̆-----------------/-----------.
Es to neēdu, jo nepasūtīju. Я й--- н- ї-- т--- щ- я й--- н- з------- / з--------. Я його не їм, тому що я його не замовляв / замовляла. 0
Y- y̆o-- n- ïm, t--- s---- y- y̆o-- n- z-------- / z---------. YA y---- n- i--- t--- s---- y- y---- n- z-------- / z---------. YA y̆oho ne ïm, tomu shcho ya y̆oho ne zamovlyav / zamovlyala. Y- y̆o-o n- ïm, t-m- s-c-o y- y̆o-o n- z-m-v-y-v / z-m-v-y-l-. ----̆--------̈-,----------------̆-----------------/-----------.
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Чо-- В- н- ї--- м----? Чому Ви не їсте м’яса? 0
C---- V- n- ïs-- m-----? Ch--- V- n- i---- m-----? Chomu Vy ne ïste mʺyasa? C-o-u V- n- ïs-e m-y-s-? -------------̈----------?
Es esmu veģetāriete. Я в------------. Я вегетаріанець. 0
Y- v-------------. YA v-------------. YA vehetarianetsʹ. Y- v-h-t-r-a-e-s-. -----------------.
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Я н- ї- ц-- т--- щ- я в------------. Я не їм це, тому що я вегетаріанець. 0
Y- n- ïm t--, t--- s---- y- v-------------. YA n- i-- t--- t--- s---- y- v-------------. YA ne ïm tse, tomu shcho ya vehetarianetsʹ. Y- n- ïm t-e, t-m- s-c-o y- v-h-t-r-a-e-s-. -------̈-----,-----------------------------.

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…