Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   bg Прилагателни 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [седемдесет и девет]

79 [sedemdeset i devet]

Прилагателни 2

[Prilagatelni 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bulgāru Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Об-еч-на--ъм --с--- -окл-. О------- с-- в с--- р----- О-л-ч-н- с-м в с-н- р-к-я- -------------------------- Облечена съм в синя рокля. 0
Oblechen---y- ----n---r-k-y-. O-------- s-- v s---- r------ O-l-c-e-a s-m v s-n-a r-k-y-. ----------------------------- Oblechena sym v sinya roklya.
Man mugurā ir sarkana kleita. Об-еч-на---м --черв----рокл-. О------- с-- в ч------ р----- О-л-ч-н- с-м в ч-р-е-а р-к-я- ----------------------------- Облечена съм в червена рокля. 0
Ob-e------s-m-v--h--v-na ro----. O-------- s-- v c------- r------ O-l-c-e-a s-m v c-e-v-n- r-k-y-. -------------------------------- Oblechena sym v chervena roklya.
Man mugurā ir zaļa kleita. Обл---на-съм в --л-на-р-кля. О------- с-- в з----- р----- О-л-ч-н- с-м в з-л-н- р-к-я- ---------------------------- Облечена съм в зелена рокля. 0
Ob-ec--n- -ym --zele-a -okly-. O-------- s-- v z----- r------ O-l-c-e-a s-m v z-l-n- r-k-y-. ------------------------------ Oblechena sym v zelena roklya.
Es pērku melnu somu. А- -у---ам -ерн--ч--та. А- к------ ч---- ч----- А- к-п-в-м ч-р-а ч-н-а- ----------------------- Аз купувам черна чанта. 0
Az --p-v---c--r------nt-. A- k------ c----- c------ A- k-p-v-m c-e-n- c-a-t-. ------------------------- Az kupuvam cherna chanta.
Es pērku brūnu somu. Аз-купувам-ка-----чан--. А- к------ к----- ч----- А- к-п-в-м к-ф-в- ч-н-а- ------------------------ Аз купувам кафява чанта. 0
A---u----m ka-y--- ----ta. A- k------ k------ c------ A- k-p-v-m k-f-a-a c-a-t-. -------------------------- Az kupuvam kafyava chanta.
Es pērku baltu somu. Аз-куп--ам бял--ча---. А- к------ б--- ч----- А- к-п-в-м б-л- ч-н-а- ---------------------- Аз купувам бяла чанта. 0
A- ku---am---a-a ch-n--. A- k------ b---- c------ A- k-p-v-m b-a-a c-a-t-. ------------------------ Az kupuvam byala chanta.
Man vajag jaunu mašīnu. И--м -уж-- ----о-а---л-. И--- н---- о- н--- к---- И-а- н-ж-а о- н-в- к-л-. ------------------------ Имам нужда от нова кола. 0
I--m -uzhda o-------k--a. I--- n----- o- n--- k---- I-a- n-z-d- o- n-v- k-l-. ------------------------- Imam nuzhda ot nova kola.
Man vajag ātru mašīnu. И--м-нужд--от ---з--кол-. И--- н---- о- б---- к---- И-а- н-ж-а о- б-р-а к-л-. ------------------------- Имам нужда от бърза кола. 0
Im---nuz--- ot-by-z-----a. I--- n----- o- b---- k---- I-a- n-z-d- o- b-r-a k-l-. -------------------------- Imam nuzhda ot byrza kola.
Man vajag ērtu mašīnu. Им-м-ну--а -т-уд--на к-ла. И--- н---- о- у----- к---- И-а- н-ж-а о- у-о-н- к-л-. -------------------------- Имам нужда от удобна кола. 0
Im----u-hd- o- u-obna--ola. I--- n----- o- u----- k---- I-a- n-z-d- o- u-o-n- k-l-. --------------------------- Imam nuzhda ot udobna kola.
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Г-ре--и-ее-е-на в-зра--на---н-. Г--- ж---- е--- в-------- ж---- Г-р- ж-в-е е-н- в-з-а-т-а ж-н-. ------------------------------- Горе живее една възрастна жена. 0
Go-e z--ve- -ed-a ---ra--na zh--a. G--- z----- y---- v-------- z----- G-r- z-i-e- y-d-a v-z-a-t-a z-e-a- ---------------------------------- Gore zhivee yedna vyzrastna zhena.
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Г--е ж-ве- -дна -ебел- -е--. Г--- ж---- е--- д----- ж---- Г-р- ж-в-е е-н- д-б-л- ж-н-. ---------------------------- Горе живее една дебела жена. 0
Gore-z------ye-n- --be-- --e--. G--- z----- y---- d----- z----- G-r- z-i-e- y-d-a d-b-l- z-e-a- ------------------------------- Gore zhivee yedna debela zhena.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Дол--ж---е----а люб-п-тн--жена. Д--- ж---- е--- л-------- ж---- Д-л- ж-в-е е-н- л-б-п-т-а ж-н-. ------------------------------- Долу живее една любопитна жена. 0
D--u z------yedna----b-pit---z--n-. D--- z----- y---- l--------- z----- D-l- z-i-e- y-d-a l-u-o-i-n- z-e-a- ----------------------------------- Dolu zhivee yedna lyubopitna zhena.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Г--т--е ------а пр-я--и-хо--. Г------ н- б--- п------ х---- Г-с-и-е н- б-х- п-и-т-и х-р-. ----------------------------- Гостите ни бяха приятни хора. 0
G-s---------y------riya--i---o-a. G------ n- b----- p------- k----- G-s-i-e n- b-a-h- p-i-a-n- k-o-a- --------------------------------- Gostite ni byakha priyatni khora.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Гос---е н--б-ха--ч-и-и---р-. Г------ н- б--- у----- х---- Г-с-и-е н- б-х- у-т-в- х-р-. ---------------------------- Гостите ни бяха учтиви хора. 0
G-stit- n- ---k-- -----vi -h-ra. G------ n- b----- u------ k----- G-s-i-e n- b-a-h- u-h-i-i k-o-a- -------------------------------- Gostite ni byakha uchtivi khora.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Гос-и-- н---яха------е-н--хо--. Г------ н- б--- и-------- х---- Г-с-и-е н- б-х- и-т-р-с-и х-р-. ------------------------------- Гостите ни бяха интересни хора. 0
Go-tit--ni by-kha i--er-s-i kho--. G------ n- b----- i-------- k----- G-s-i-e n- b-a-h- i-t-r-s-i k-o-a- ---------------------------------- Gostite ni byakha interesni khora.
Man ir mīļi bērni. А---ма- --л- ---а. А- и--- м--- д---- А- и-а- м-л- д-ц-. ------------------ Аз имам мили деца. 0
Az i--m--i-i de--a. A- i--- m--- d----- A- i-a- m-l- d-t-a- ------------------- Az imam mili detsa.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Н--съседит--им-т----ални-д-ц-. Н- с------- и--- н------ д---- Н- с-с-д-т- и-а- н-х-л-и д-ц-. ------------------------------ Но съседите имат нахални деца. 0
No s---di-----at n--hal-- de---. N- s------- i--- n------- d----- N- s-s-d-t- i-a- n-k-a-n- d-t-a- -------------------------------- No sysedite imat nakhalni detsa.
Vai Jūsu bērni ir rātni? В-шит- деца---с--ш----и с-? В----- д--- п------- л- с-- В-ш-т- д-ц- п-с-у-н- л- с-? --------------------------- Вашите деца послушни ли са? 0
Vas---- det-a-p-sl-shn---i --? V------ d---- p-------- l- s-- V-s-i-e d-t-a p-s-u-h-i l- s-? ------------------------------ Vashite detsa poslushni li sa?

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.