Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   ca Adjectius 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [setanta-nou]

Adjectius 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Po----un ves-it bla-. P---- u- v----- b---- P-r-o u- v-s-i- b-a-. --------------------- Porto un vestit blau. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Por-o -n --sti- v-rmel-. P---- u- v----- v------- P-r-o u- v-s-i- v-r-e-l- ------------------------ Porto un vestit vermell. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. P--t--un --s-i- ---d. P---- u- v----- v---- P-r-o u- v-s-i- v-r-. --------------------- Porto un vestit verd. 0
Es pērku melnu somu. Com--o--na ---s- -e-ra. C----- u-- b---- n----- C-m-r- u-a b-s-a n-g-a- ----------------------- Compro una bossa negra. 0
Es pērku brūnu somu. Com-r----a -o-s--m--r-. C----- u-- b---- m----- C-m-r- u-a b-s-a m-r-ó- ----------------------- Compro una bossa marró. 0
Es pērku baltu somu. C--p-o---a b---a b--n-a. C----- u-- b---- b------ C-m-r- u-a b-s-a b-a-c-. ------------------------ Compro una bossa blanca. 0
Man vajag jaunu mašīnu. N-ce-sit- un -otxe --u. N-------- u- c---- n--- N-c-s-i-o u- c-t-e n-u- ----------------------- Necessito un cotxe nou. 0
Man vajag ātru mašīnu. N-ce-si-o -- co-----àp--. N-------- u- c---- r----- N-c-s-i-o u- c-t-e r-p-d- ------------------------- Necessito un cotxe ràpid. 0
Man vajag ērtu mašīnu. N----s--o un -ot-- ---o--. N-------- u- c---- c------ N-c-s-i-o u- c-t-e c-m-d-. -------------------------- Necessito un cotxe còmode. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. A ------i-vi---na -o----ran / --l-a. A d--- h- v-- u-- d--- g--- / v----- A d-l- h- v-u u-a d-n- g-a- / v-l-a- ------------------------------------ A dalt hi viu una dona gran / vella. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. A --lt -i v---u-a ---a-gr--s-. A d--- h- v-- u-- d--- g------ A d-l- h- v-u u-a d-n- g-a-s-. ------------------------------ A dalt hi viu una dona grassa. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. A--a-x hi --u--na-d---------sa. A b--- h- v-- u-- d--- c------- A b-i- h- v-u u-a d-n- c-r-o-a- ------------------------------- A baix hi viu una dona curiosa. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. E-s-nos--es---nvid-t- e-en-ge-t-si-pà---a. E-- n------ c-------- e--- g--- s--------- E-s n-s-r-s c-n-i-a-s e-e- g-n- s-m-à-i-a- ------------------------------------------ Els nostres convidats eren gent simpàtica. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. E-s-----r-s---n--dats e--n--e-----u-a-a. E-- n------ c-------- e--- g--- e------- E-s n-s-r-s c-n-i-a-s e-e- g-n- e-u-a-a- ---------------------------------------- Els nostres convidats eren gent educada. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. E---no--r-s --n-id-ts -r-n --nt-i---ressan-. E-- n------ c-------- e--- g--- i----------- E-s n-s-r-s c-n-i-a-s e-e- g-n- i-t-r-s-a-t- -------------------------------------------- Els nostres convidats eren gent interessant. 0
Man ir mīļi bērni. Ti-c--n------s en--nt-do--. T--- u-- f---- e----------- T-n- u-s f-l-s e-c-n-a-o-s- --------------------------- Tinc uns fills encantadors. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. P--ò e-s-veï-s-t-n-n --s--en----le--ca-s. P--- e-- v---- t---- u-- n--- m---------- P-r- e-s v-ï-s t-n-n u-s n-n- m-l-d-c-t-. ----------------------------------------- Però els veïns tenen uns nens maleducats. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Que-----orten--- el---e-s -i--s? Q-- e- p----- b- e-- s--- f----- Q-e e- p-r-e- b- e-s s-u- f-l-s- -------------------------------- Que es porten bé els seus fills? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.