Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   et Omadussõnad 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [seitsekümmend üheksa]

Omadussõnad 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Mu--on --n--- --e-- se--a-. M-- o- s----- k---- s------ M-l o- s-n-n- k-e-t s-l-a-. --------------------------- Mul on sinine kleit seljas. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Mu- o--pu--ne-k--it ---j--. M-- o- p----- k---- s------ M-l o- p-n-n- k-e-t s-l-a-. --------------------------- Mul on punane kleit seljas. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. M---on roh-li-- kleit ------. M-- o- r------- k---- s------ M-l o- r-h-l-n- k-e-t s-l-a-. ----------------------------- Mul on roheline kleit seljas. 0
Es pērku melnu somu. Ma---t-n--u--- --t-. M- o---- m---- k---- M- o-t-n m-s-a k-t-. -------------------- Ma ostan musta koti. 0
Es pērku brūnu somu. Ma -s-an --u-n- --t-. M- o---- p----- k---- M- o-t-n p-u-n- k-t-. --------------------- Ma ostan pruuni koti. 0
Es pērku baltu somu. Ma ------va--e--ot-. M- o---- v---- k---- M- o-t-n v-l-e k-t-. -------------------- Ma ostan valge koti. 0
Man vajag jaunu mašīnu. M-l o--v-j- u-t---tot. M-- o- v--- u-- a----- M-l o- v-j- u-t a-t-t- ---------------------- Mul on vaja uut autot. 0
Man vajag ātru mašīnu. Mul--n v-------re- --t--. M-- o- v--- k----- a----- M-l o- v-j- k-i-e- a-t-t- ------------------------- Mul on vaja kiiret autot. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Mul o--v--a m-g-v---a-tot. M-- o- v--- m------ a----- M-l o- v-j- m-g-v-t a-t-t- -------------------------- Mul on vaja mugavat autot. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Seal--l-va- e-a- van- -ai--. S--- ü----- e--- v--- n----- S-a- ü-e-a- e-a- v-n- n-i-e- ---------------------------- Seal üleval elab vana naine. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. S-----l-val -la---a-s--a--e. S--- ü----- e--- p--- n----- S-a- ü-e-a- e-a- p-k- n-i-e- ---------------------------- Seal üleval elab paks naine. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. S-a- al- e--- -udi-hi--l-k-nain-. S--- a-- e--- u----------- n----- S-a- a-l e-a- u-d-s-i-u-i- n-i-e- --------------------------------- Seal all elab uudishimulik naine. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Me-- k-l--i--d-o-id -ore-a---nim---d. M--- k-------- o--- t------ i-------- M-i- k-l-l-s-d o-i- t-r-d-d i-i-e-e-. ------------------------------------- Meie külalised olid toredad inimesed. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Me--------is---olid v--s--ad--ni-e---. M--- k-------- o--- v------- i-------- M-i- k-l-l-s-d o-i- v-i-a-a- i-i-e-e-. -------------------------------------- Meie külalised olid viisakad inimesed. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. M-i---üla--sed ---- hu---av---i-imesed. M--- k-------- o--- h-------- i-------- M-i- k-l-l-s-d o-i- h-v-t-v-d i-i-e-e-. --------------------------------------- Meie külalised olid huvitavad inimesed. 0
Man ir mīļi bērni. M-- -n-a-------apse-. M-- o- a----- l------ M-l o- a-m-a- l-p-e-. --------------------- Mul on armsad lapsed. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Aga--a----te- ----la-ad-l-p--d. A-- n-------- o- u----- l------ A-a n-a-r-t-l o- u-a-a- l-p-e-. ------------------------------- Aga naabritel on ulakad lapsed. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Kas ---e-l-pse- o- --ad? K-- t--- l----- o- h---- K-s t-i- l-p-e- o- h-a-? ------------------------ Kas teie lapsed on head? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.