Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   lt Būdvardžiai 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [septyniasdešimt devyni]

Būdvardžiai 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu lietuviešu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. (--)-vilkiu-m-lyn--su-n--ę. (--- v----- m----- s------- (-š- v-l-i- m-l-n- s-k-e-ę- --------------------------- (Aš) vilkiu mėlyną suknelę. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. (-š)-v-lkiu -----ną------lę. (--- v----- r------ s------- (-š- v-l-i- r-u-o-ą s-k-e-ę- ---------------------------- (Aš) vilkiu raudoną suknelę. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. (A-)--i-k----al-- su--el-. (--- v----- ž---- s------- (-š- v-l-i- ž-l-ą s-k-e-ę- -------------------------- (Aš) vilkiu žalią suknelę. 0
Es pērku melnu somu. (Aš--p-rk- ------ra-ki-ę. (--- p---- j---- r------- (-š- p-r-u j-o-ą r-n-i-ę- ------------------------- (Aš) perku juodą rankinę. 0
Es pērku brūnu somu. (-š)----k- ru-ą--a----ę. (--- p---- r--- r------- (-š- p-r-u r-d- r-n-i-ę- ------------------------ (Aš) perku rudą rankinę. 0
Es pērku baltu somu. (Aš---e--u----tą--ank--ę. (--- p---- b---- r------- (-š- p-r-u b-l-ą r-n-i-ę- ------------------------- (Aš) perku baltą rankinę. 0
Man vajag jaunu mašīnu. M-n r-i-ia-n-uj--auto-ob--io. M-- r----- n---- a----------- M-n r-i-i- n-u-o a-t-m-b-l-o- ----------------------------- Man reikia naujo automobilio. 0
Man vajag ātru mašīnu. M-n --i-ia-greit- aut-mo-ilio. M-- r----- g----- a----------- M-n r-i-i- g-e-t- a-t-m-b-l-o- ------------------------------ Man reikia greito automobilio. 0
Man vajag ērtu mašīnu. M---re-k---p--o---s-au---o-i-i-. M-- r----- p------- a----------- M-n r-i-i- p-t-g-u- a-t-m-b-l-o- -------------------------------- Man reikia patogaus automobilio. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Ten---r--j---yve-- se-a-mot---s. T-- v------ g----- s--- m------- T-n v-r-u-e g-v-n- s-n- m-t-r-s- -------------------------------- Ten viršuje gyvena sena moteris. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. T-- viršu-e -y-en---t--a-mot--i-. T-- v------ g----- s---- m------- T-n v-r-u-e g-v-n- s-o-a m-t-r-s- --------------------------------- Ten viršuje gyvena stora moteris. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. T-n -pačioje-gy-en- sm--s- mote-is. T-- a------- g----- s----- m------- T-n a-a-i-j- g-v-n- s-a-s- m-t-r-s- ----------------------------------- Ten apačioje gyvena smalsi moteris. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Mū-ų s-e-i-i--uv--m-l-nū--žm-n--. M--- s------ b--- m------ ž------ M-s- s-e-i-i b-v- m-l-n-s ž-o-ė-. --------------------------------- Mūsų svečiai buvo malonūs žmonės. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. M-s--sve-----b-v- ---d-g---ž-on--. M--- s------ b--- m------- ž------ M-s- s-e-i-i b-v- m-n-a-ū- ž-o-ė-. ---------------------------------- Mūsų svečiai buvo mandagūs žmonės. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Mū-- s--č--- --v--įd--ū-----n-s. M--- s------ b--- į----- ž------ M-s- s-e-i-i b-v- į-o-ū- ž-o-ė-. -------------------------------- Mūsų svečiai buvo įdomūs žmonės. 0
Man ir mīļi bērni. A- turi- m-e--s---i-us. A- t---- m----- v------ A- t-r-u m-e-u- v-i-u-. ----------------------- Aš turiu mielus vaikus. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Bet kaimyn-i turi---ūl-u- --ik-s. B-- k------- t--- į------ v------ B-t k-i-y-a- t-r- į-ū-i-s v-i-u-. --------------------------------- Bet kaimynai turi įžūlius vaikus. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Ar --sų-v-ik---------? A- j--- v----- š------ A- j-s- v-i-a- š-u-ū-? ---------------------- Ar jūsų vaikai šaunūs? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.