Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   nl Bijvoeglijke naamwoorden 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [negenenzeventig]

Bijvoeglijke naamwoorden 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu holandiešu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. I- heb-een---a-w----r--aan. I- h-- e-- b----- j--- a--- I- h-b e-n b-a-w- j-r- a-n- --------------------------- Ik heb een blauwe jurk aan. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. I---e----- -od- ju----a-. I- h-- e-- r--- j--- a--- I- h-b e-n r-d- j-r- a-n- ------------------------- Ik heb een rode jurk aan. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. I--h-b -e-----e-e-j--- ---. I- h-- e-- g----- j--- a--- I- h-b e-n g-o-n- j-r- a-n- --------------------------- Ik heb een groene jurk aan. 0
Es pērku melnu somu. I-----------z--r-e--as. I- k--- e-- z----- t--- I- k-o- e-n z-a-t- t-s- ----------------------- Ik koop een zwarte tas. 0
Es pērku brūnu somu. Ik----p -e- bru-n--t--. I- k--- e-- b----- t--- I- k-o- e-n b-u-n- t-s- ----------------------- Ik koop een bruine tas. 0
Es pērku baltu somu. I---oo- -en-w--t--tas. I- k--- e-- w---- t--- I- k-o- e-n w-t-e t-s- ---------------------- Ik koop een witte tas. 0
Man vajag jaunu mašīnu. I--h-b e-n -ieuw--a-to n--ig. I- h-- e-- n----- a--- n----- I- h-b e-n n-e-w- a-t- n-d-g- ----------------------------- Ik heb een nieuwe auto nodig. 0
Man vajag ātru mašīnu. Ik heb-e-n-sn---- au-- --dig. I- h-- e-- s----- a--- n----- I- h-b e-n s-e-l- a-t- n-d-g- ----------------------------- Ik heb een snelle auto nodig. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Ik-----e-n --mf--tab----a-to-n--ig. I- h-- e-- c----------- a--- n----- I- h-b e-n c-m-o-t-b-l- a-t- n-d-g- ----------------------------------- Ik heb een comfortabele auto nodig. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. D-ar-----n -o--t -en o----v---w. D--- b---- w---- e-- o--- v----- D-a- b-v-n w-o-t e-n o-d- v-o-w- -------------------------------- Daar boven woont een oude vrouw. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Daar-bove- woont-een--ikk- v--uw. D--- b---- w---- e-- d---- v----- D-a- b-v-n w-o-t e-n d-k-e v-o-w- --------------------------------- Daar boven woont een dikke vrouw. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. D-ar -ened-- woont ee----eu--g---ige--r--w. D--- b------ w---- e-- n------------ v----- D-a- b-n-d-n w-o-t e-n n-e-w-g-e-i-e v-o-w- ------------------------------------------- Daar beneden woont een nieuwsgierige vrouw. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. O-ze gaste- w-re- aa-di----e--e-. O--- g----- w---- a------ m------ O-z- g-s-e- w-r-n a-r-i-e m-n-e-. --------------------------------- Onze gasten waren aardige mensen. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Onze g-ste- w---n-----e-d- men-en. O--- g----- w---- b------- m------ O-z- g-s-e- w-r-n b-l-e-d- m-n-e-. ---------------------------------- Onze gasten waren beleefde mensen. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Onze--ast-n wa----i--ere-sante----s--. O--- g----- w---- i----------- m------ O-z- g-s-e- w-r-n i-t-r-s-a-t- m-n-e-. -------------------------------------- Onze gasten waren interessante mensen. 0
Man ir mīļi bērni. I- -e---i-v--ki-d-ren. I- h-- l---- k-------- I- h-b l-e-e k-n-e-e-. ---------------------- Ik heb lieve kinderen. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. M--r -e b--e--h-bben-br-t-l- kinde--n. M--- d- b---- h----- b------ k-------- M-a- d- b-r-n h-b-e- b-u-a-e k-n-e-e-. -------------------------------------- Maar de buren hebben brutale kinderen. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Z-jn-u- -i-der---b-aa-? Z--- u- k------- b----- Z-j- u- k-n-e-e- b-a-f- ----------------------- Zijn uw kinderen braaf? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.