Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   sk Prídavné mená 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [sedemdesiatdeväť]

Prídavné mená 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Má- na-s-be-m--r- šat-. M-- n- s--- m---- š---- M-m n- s-b- m-d-é š-t-. ----------------------- Mám na sebe modré šaty. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. M-- na se--------n--š--y. M-- n- s--- č------ š---- M-m n- s-b- č-r-e-é š-t-. ------------------------- Mám na sebe červené šaty. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. M-- na---b- -ele-é-š-ty. M-- n- s--- z----- š---- M-m n- s-b- z-l-n- š-t-. ------------------------ Mám na sebe zelené šaty. 0
Es pērku melnu somu. Kú----či-r---t-šk-. K---- č----- t----- K-p-m č-e-n- t-š-u- ------------------- Kúpim čiernu tašku. 0
Es pērku brūnu somu. Kú-i----ed-----k-. K---- h---- t----- K-p-m h-e-ú t-š-u- ------------------ Kúpim hnedú tašku. 0
Es pērku baltu somu. K---- b-----ta-ku. K---- b---- t----- K-p-m b-e-u t-š-u- ------------------ Kúpim bielu tašku. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Po-reb--e---o----u--. P--------- n--- a---- P-t-e-u-e- n-v- a-t-. --------------------- Potrebujem nové auto. 0
Man vajag ātru mašīnu. P----b-je- ----le--uto. P--------- r----- a---- P-t-e-u-e- r-c-l- a-t-. ----------------------- Potrebujem rýchle auto. 0
Man vajag ērtu mašīnu. P------j-m-p-hod-né--u--. P--------- p------- a---- P-t-e-u-e- p-h-d-n- a-t-. ------------------------- Potrebujem pohodlné auto. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. T-m-ho----ý---s------e-a. T-- h--- b--- s---- ž---- T-m h-r- b-v- s-a-á ž-n-. ------------------------- Tam hore býva stará žena. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Tam -ore--ý-- -ls-á-ž-n-. T-- h--- b--- t---- ž---- T-m h-r- b-v- t-s-á ž-n-. ------------------------- Tam hore býva tlstá žena. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Tam do-e býv--zve-av----n-. T-- d--- b--- z------ ž---- T-m d-l- b-v- z-e-a-á ž-n-. --------------------------- Tam dole býva zvedavá žena. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Na------tia b--- --lí -ud--. N--- h----- b--- m--- ľ----- N-š- h-s-i- b-l- m-l- ľ-d-a- ---------------------------- Naši hostia boli milí ľudia. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Na-- ho-t---boli-zdvo-i----u---. N--- h----- b--- z------- ľ----- N-š- h-s-i- b-l- z-v-r-l- ľ-d-a- -------------------------------- Naši hostia boli zdvorilí ľudia. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. N--i --sti---o-i---u-ímaví--u---. N--- h----- b--- z-------- ľ----- N-š- h-s-i- b-l- z-u-í-a-í ľ-d-a- --------------------------------- Naši hostia boli zaujímaví ľudia. 0
Man ir mīļi bērni. Mám-mi-é-d-t-. M-- m--- d---- M-m m-l- d-t-. -------------- Mám milé deti. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. A-e -us-d-- -aj--d--é d---. A-- s------ m--- d--- d---- A-e s-s-d-a m-j- d-z- d-t-. --------------------------- Ale susedia majú drzé deti. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? S--v--e d--i -o----n-? S- v--- d--- p-------- S- v-š- d-t- p-s-u-n-? ---------------------- Sú vaše deti poslušné? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.