Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   sq Mbiemrat 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [shtatёdhjetёenёntё]

Mbiemrat 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. K-- veshur njё-fu-tan-bl-. K-- v----- n-- f----- b--- K-m v-s-u- n-ё f-s-a- b-u- -------------------------- Kam veshur njё fustan blu. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. K-m-v-s----n-- -ustan-t- -u-. K-- v----- n-- f----- t- k--- K-m v-s-u- n-ё f-s-a- t- k-q- ----------------------------- Kam veshur njё fustan tё kuq. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Ka- ve--u---jё -us-a--të ---lb-r. K-- v----- n-- f----- t- g------- K-m v-s-u- n-ё f-s-a- t- g-e-b-r- --------------------------------- Kam veshur njё fustan të gjelbër. 0
Es pērku melnu somu. U-- b-ej njё-ç-n-ё--- z-zё. U-- b--- n-- ç---- t- z---- U-ё b-e- n-ё ç-n-ё t- z-z-. --------------------------- Unё blej njё çantё tё zezё. 0
Es pērku brūnu somu. U-ё -le----ё -an-ё-ka--. U-- b--- n-- ç---- k---- U-ё b-e- n-ё ç-n-ё k-f-. ------------------------ Unё blej njё çantё kafe. 0
Es pērku baltu somu. U---bl-- -j--ç-ntё--ё b--d--. U-- b--- n-- ç---- t- b------ U-ё b-e- n-ё ç-n-ё t- b-r-h-. ----------------------------- Unё blej njё çantё tё bardhё. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ka- n-vo-ё pё----- -akinё--ё--e. K-- n----- p-- n-- m----- t- r-- K-m n-v-j- p-r n-ё m-k-n- t- r-. -------------------------------- Kam nevojё pёr njё makinё tё re. 0
Man vajag ātru mašīnu. Kam --vo-ё-p-----ё ma-inё-tё ----j-ё. K-- n----- p-- n-- m----- t- s------- K-m n-v-j- p-r n-ё m-k-n- t- s-p-j-ё- ------------------------------------- Kam nevojё pёr njё makinё tё shpejtё. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Ka---evoj- pё- n-- --ki-ё -- re-a-shm-. K-- n----- p-- n-- m----- t- r--------- K-m n-v-j- p-r n-ё m-k-n- t- r-h-t-h-e- --------------------------------------- Kam nevojё pёr njё makinё tё rehatshme. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. A-j- l-----an-n n-ё g--- ----e--r. A--- l--- b---- n-- g--- e v------ A-j- l-r- b-n-n n-ё g-u- e v-e-ё-. ---------------------------------- Atje lart banon njё grua e vjetёr. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. At-e --r------n---- ------ sh-n-o-hё. A--- l--- b---- n-- g--- e s--------- A-j- l-r- b-n-n n-ё g-u- e s-ё-d-s-ё- ------------------------------------- Atje lart banon njё grua e shёndoshё. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. A-------h-----n-n n---gr-- ku----t---. A--- p----- b---- n-- g--- k---------- A-j- p-s-t- b-n-n n-ё g-u- k-r-s-t-r-. -------------------------------------- Atje poshtё banon njё grua kureshtare. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. T----uar-t ---- is-i- -je-ёz-tё-mir-. T- f------ t--- i---- n----- t- m---- T- f-u-r-t t-n- i-h-n n-e-ё- t- m-r-. ------------------------------------- Tё ftuarit tanё ishin njerёz tё mirё. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. T--ftu--it-ta-- -sh----jerё- -ё-------h-m. T- f------ t--- i---- n----- t- s--------- T- f-u-r-t t-n- i-h-n n-e-ё- t- s-e-l-h-m- ------------------------------------------ Tё ftuarit tanё ishin njerёz tё sjellshёm. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. T--ft-arit -anё--sh-- nje-ё- -n-----a-t. T- f------ t--- i---- n----- i---------- T- f-u-r-t t-n- i-h-n n-e-ё- i-t-r-s-n-. ---------------------------------------- Tё ftuarit tanё ishin njerёz interesant. 0
Man ir mīļi bērni. Un- -a--f-mi-- tё dashu-. U-- k-- f----- t- d------ U-ё k-m f-m-j- t- d-s-u-. ------------------------- Unё kam fёmijё tё dashur. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. P-r-fqin-ё--k--ё fё-ij---ё -a-i--. P-- f------ k--- f----- t- p------ P-r f-i-j-t k-n- f-m-j- t- p-c-p-. ---------------------------------- Por fqinjёt kanё fёmijё tё pacipё. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? A ja-ё fёm-j-- -ua--tё m-rё? A j--- f------ t--- t- m---- A j-n- f-m-j-t t-a- t- m-r-? ---------------------------- A janё fёmijёt tuaj tё mirё? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.