Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   sv Adjektiv 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [sjuttionio]

Adjektiv 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Ja- h-- e- b-- k------- p- m--. Jag har en blå klänning på mig. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Ja- h-- e- r-- k------- p- m--. Jag har en röd klänning på mig. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Ja- h-- e- g--- k------- p- m--. Jag har en grön klänning på mig. 0
Es pērku melnu somu. Ja- k---- e- s---- v----. Jag köper en svart väska. 0
Es pērku brūnu somu. Ja- k---- e- b--- v----. Jag köper en brun väska. 0
Es pērku baltu somu. Ja- k---- e- v-- v----. Jag köper en vit väska. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ja- b------ e- n- b--. Jag behöver en ny bil. 0
Man vajag ātru mašīnu. Ja- b------ e- s---- b--. Jag behöver en snabb bil. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Ja- b------ e- b----- b--. Jag behöver en bekväm bil. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. Dä- u--- b-- e- g----- d--. Där uppe bor en gammal dam. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. Dä- u--- b-- e- t---- d--. Där uppe bor en tjock dam. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. Dä- n--- b-- e- n------ d--. Där nere bor en nyfiken dam. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Vå-- g----- v-- t------- m--------. Våra gäster var trevliga människor. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Vå-- g----- v-- a----- m--------. Våra gäster var artiga människor. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. Vå-- g----- v-- i---------- m--------. Våra gäster var intressanta människor. 0
Man ir mīļi bērni. Ja- h-- s----- b---. Jag har snälla barn. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. Me- v--- g------ h-- e---- b---. Men våra grannar har elaka barn. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Är e-- b--- v-------------? Är era barn väluppfostrade? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.