Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   zh 形容词2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79[七十九]

79 [qīshíjiǔ]

形容词2

[xíngróngcí 2]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. 我 ----- 蓝------。 我 穿- 一- 蓝-- 衣- 。 我 穿- 一- 蓝-的 衣- 。 ---------------- 我 穿着 一件 蓝色的 衣服 。 0
w---hu--zh-- y----à- l-n sè de---f-. w- c-------- y- j--- l-- s- d- y---- w- c-u-n-h-ó y- j-à- l-n s- d- y-f-. ------------------------------------ wǒ chuānzhuó yī jiàn lán sè de yīfú.
Man mugurā ir sarkana kleita. 我 穿着 一----的--服 。 我 穿- 一- 红-- 衣- 。 我 穿- 一- 红-的 衣- 。 ---------------- 我 穿着 一件 红色的 衣服 。 0
Wǒ--h-----u- yī jià--hó---- de yīf-. W- c-------- y- j--- h----- d- y---- W- c-u-n-h-ó y- j-à- h-n-s- d- y-f-. ------------------------------------ Wǒ chuānzhuó yī jiàn hóngsè de yīfú.
Man mugurā ir zaļa kleita. 我-穿---件 -色的 ---。 我 穿- 一- 绿-- 衣- 。 我 穿- 一- 绿-的 衣- 。 ---------------- 我 穿着 一件 绿色的 衣服 。 0
Wǒ----ā-zh-ó--- -i-n l-sè ---yī-ú. W- c-------- y- j--- l--- d- y---- W- c-u-n-h-ó y- j-à- l-s- d- y-f-. ---------------------------------- Wǒ chuānzhuó yī jiàn lǜsè de yīfú.
Es pērku melnu somu. 我 买----黑色- --- 。 我 买 一- 黑-- 手-- 。 我 买 一- 黑-的 手-包 。 ---------------- 我 买 一个 黑色的 手提包 。 0
W- mǎi y-gè --isè -- ---utí--āo. W- m-- y--- h---- d- s----- b--- W- m-i y-g- h-i-è d- s-ǒ-t- b-o- -------------------------------- Wǒ mǎi yīgè hēisè de shǒutí bāo.
Es pērku brūnu somu. 我-买 ---------包 。 我 买 一- 棕-- 手-- 。 我 买 一- 棕-的 手-包 。 ---------------- 我 买 一个 棕色的 手提包 。 0
Wǒ m-- ---è --ngs- -e ---u-í b--. W- m-- y--- z----- d- s----- b--- W- m-i y-g- z-n-s- d- s-ǒ-t- b-o- --------------------------------- Wǒ mǎi yīgè zōngsè de shǒutí bāo.
Es pērku baltu somu. 我 买 ----色的--提- 。 我 买 一- 白-- 手-- 。 我 买 一- 白-的 手-包 。 ---------------- 我 买 一个 白色的 手提包 。 0
W--m-- --g- b-isè -----ǒ-tí---o. W- m-- y--- b---- d- s----- b--- W- m-i y-g- b-i-è d- s-ǒ-t- b-o- -------------------------------- Wǒ mǎi yīgè báisè de shǒutí bāo.
Man vajag jaunu mašīnu. 我 ------新---。 我 需- 一- 新-- 。 我 需- 一- 新-车 。 ------------- 我 需要 一辆 新汽车 。 0
Wǒ -ūy-o-yī---àng -ī----c-ē. W- x---- y- l---- x-- q----- W- x-y-o y- l-à-g x-n q-c-ē- ---------------------------- Wǒ xūyào yī liàng xīn qìchē.
Man vajag ātru mašīnu. 我-需要-一辆-跑得-- 汽车 我 需- 一- 跑--- 汽- 我 需- 一- 跑-快- 汽- --------------- 我 需要 一辆 跑得快的 汽车 0
Wǒ---yào-y------- pǎ-----ku-i-de--ì-hē. W- x---- y- l---- p-- d- k--- d- q----- W- x-y-o y- l-à-g p-o d- k-à- d- q-c-ē- --------------------------------------- Wǒ xūyào yī liàng pǎo dé kuài de qìchē.
Man vajag ērtu mašīnu. 我-需要-一- 舒适的 -车 。 我 需- 一- 舒-- 汽- 。 我 需- 一- 舒-的 汽- 。 ---------------- 我 需要 一辆 舒适的 汽车 。 0
Wǒ---yà--y-----ng-sh--hì-de q-c-ē. W- x---- y- l---- s----- d- q----- W- x-y-o y- l-à-g s-ū-h- d- q-c-ē- ---------------------------------- Wǒ xūyào yī liàng shūshì de qìchē.
Tur augšā dzīvo veca sieviete. 那 -- 住---位-----。 那 上- 住- 一- 老-- 。 那 上- 住- 一- 老-士 。 ---------------- 那 上面 住着 一位 老女士 。 0
Nà -h-n--i-n-z--zh--y- -èi l-- n--hì. N- s-------- z----- y- w-- l-- n----- N- s-à-g-i-n z-ù-h- y- w-i l-o n-s-ì- ------------------------------------- Nà shàngmiàn zhùzhe yī wèi lǎo nǚshì.
Tur augšā dzīvo resna sieviete. 那 ----- 一- -女- 。 那 上- 住- 一- 胖-- 。 那 上- 住- 一- 胖-士 。 ---------------- 那 上面 住着 一位 胖女士 。 0
N- -h-n----- zhù--e-yī---i p--g-n-s-ì. N- s-------- z----- y- w-- p--- n----- N- s-à-g-i-n z-ù-h- y- w-i p-n- n-s-ì- -------------------------------------- Nà shàngmiàn zhùzhe yī wèi pàng nǚshì.
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. 那--面-住- -- 很--- -- 。 那 下- 住- 一- 很--- 女- 。 那 下- 住- 一- 很-奇- 女- 。 -------------------- 那 下面 住着 一位 很好奇的 女士 。 0
N---iàm-àn--h--he ----è----n-h---í--- -ǚs--. N- x------ z----- y- w-- h-- h---- d- n----- N- x-à-i-n z-ù-h- y- w-i h-n h-o-í d- n-s-ì- -------------------------------------------- Nà xiàmiàn zhùzhe yī wèi hěn hàoqí de nǚshì.
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. 我们- -人 是---- 人-。 我-- 客- 是 友-- 人 。 我-的 客- 是 友-的 人 。 ---------------- 我们的 客人 是 友好的 人 。 0
W-m-n-d--k-rén--h---ǒuhǎo d--r-n. W---- d- k---- s-- y----- d- r--- W-m-n d- k-r-n s-ì y-u-ǎ- d- r-n- --------------------------------- Wǒmen de kèrén shì yǒuhǎo de rén.
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. 我们- -人-- 有--的---。 我-- 客- 是 有--- 人 。 我-的 客- 是 有-貌- 人 。 ----------------- 我们的 客人 是 有礼貌的 人 。 0
Wǒ-en--e---r-n---ì -ǒu lǐ-ào -e---n. W---- d- k---- s-- y-- l---- d- r--- W-m-n d- k-r-n s-ì y-u l-m-o d- r-n- ------------------------------------ Wǒmen de kèrén shì yǒu lǐmào de rén.
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. 我们- -人-是---趣- 人 。 我-- 客- 是 很--- 人 。 我-的 客- 是 很-趣- 人 。 ----------------- 我们的 客人 是 很有趣的 人 。 0
Wǒm-- de--èr-- ------- y-uq- -e-ré-. W---- d- k---- s-- h-- y---- d- r--- W-m-n d- k-r-n s-ì h-n y-u-ù d- r-n- ------------------------------------ Wǒmen de kèrén shì hěn yǒuqù de rén.
Man ir mīļi bērni. 我 -可爱- -子-。 我 有--- 孩- 。 我 有-爱- 孩- 。 ----------- 我 有可爱的 孩子 。 0
W---ǒ-----à---e--ái--. W- y-- k---- d- h----- W- y-u k-'-i d- h-i-i- ---------------------- Wǒ yǒu kě'ài de háizi.
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. 但--邻--有 --- 孩子 。 但- 邻- 有 调-- 孩- 。 但- 邻- 有 调-的 孩- 。 ---------------- 但是 邻居 有 调皮的 孩子 。 0
D-ns-- -ín----ǒu ti-op--d------i. D----- l---- y-- t----- d- h----- D-n-h- l-n-ū y-u t-á-p- d- h-i-i- --------------------------------- Dànshì línjū yǒu tiáopí de háizi.
Vai Jūsu bērni ir rātni? 您---- --吗 ? 您- 孩- 乖 吗 ? 您- 孩- 乖 吗 ? ----------- 您的 孩子 乖 吗 ? 0
Ní---e-----i --āi m-? N-- d- h---- g--- m-- N-n d- h-i-i g-ā- m-? --------------------- Nín de háizi guāi ma?

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.