Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 3   »   mk Придавки 3

80 [astoņdesmit]

Īpašības vārdi 3

Īpašības vārdi 3

80 [осумдесет]

80 [osoomdyesyet]

Придавки 3

[Pridavki 3]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maķedoniešu Spēlēt Vairāk
Viņai ir suns. Т-а-и-а---ч-. Т-- и-- к---- Т-а и-а к-ч-. ------------- Таа има куче. 0
Ta- -ma-ko-c-ye. T-- i-- k------- T-a i-a k-o-h-e- ---------------- Taa ima koochye.
Suns ir liels. К----- --г--е-о. К----- е г------ К-ч-т- е г-л-м-. ---------------- Кучето е големо. 0
Kooc-y--o-y---u-lye-o. K-------- y- g-------- K-o-h-e-o y- g-o-y-m-. ---------------------- Koochyeto ye guolyemo.
Viņai ir liels suns. Таа---а--о---о куче. Т-- и-- г----- к---- Т-а и-а г-л-м- к-ч-. -------------------- Таа има големо куче. 0
T-- im------y-mo-----hye. T-- i-- g------- k------- T-a i-a g-o-y-m- k-o-h-e- ------------------------- Taa ima guolyemo koochye.
Viņai ir māja. Т-- --- -уќ-. Т-- и-- к---- Т-а и-а к-ќ-. ------------- Таа има куќа. 0
T-a -ma-k--kja. T-- i-- k------ T-a i-a k-o-j-. --------------- Taa ima kookja.
Māja ir maza. К-ќат- - мала. К----- е м---- К-ќ-т- е м-л-. -------------- Куќата е мала. 0
Kook-a-- ----a--. K------- y- m---- K-o-j-t- y- m-l-. ----------------- Kookjata ye mala.
Viņai ir maza māja. Та- им- --на----а-к-ќа. Т-- и-- е--- м--- к---- Т-а и-а е-н- м-л- к-ќ-. ----------------------- Таа има една мала куќа. 0
T-a--ma y-d---mal- --o---. T-- i-- y---- m--- k------ T-a i-a y-d-a m-l- k-o-j-. -------------------------- Taa ima yedna mala kookja.
Viņš dzīvo viesnīcā. Т-- ж-в-е во-хоте-. Т-- ж---- в- х----- Т-ј ж-в-е в- х-т-л- ------------------- Тој живее во хотел. 0
T---ʐi--eye-v-------e-. T-- ʐ------ v- k------- T-ј ʐ-v-e-e v- k-o-y-l- ----------------------- Toј ʐivyeye vo khotyel.
Viesnīca ir lēta. Хо--ло- е--втин. Х------ е е----- Х-т-л-т е е-т-н- ---------------- Хотелот е евтин. 0
Khotye----y--ye---n. K-------- y- y------ K-o-y-l-t y- y-v-i-. -------------------- Khotyelot ye yevtin.
Viņš dzīvo lētā viesnīcā. То- -ивее------т-н х-тел. Т-- ж---- в- е---- х----- Т-ј ж-в-е в- е-т-н х-т-л- ------------------------- Тој живее во евтин хотел. 0
T---ʐivyeye--o---v--n-kho---l. T-- ʐ------ v- y----- k------- T-ј ʐ-v-e-e v- y-v-i- k-o-y-l- ------------------------------ Toј ʐivyeye vo yevtin khotyel.
Viņam ir mašīna. Т-ј-и----в-омоб--. Т-- и-- а--------- Т-ј и-а а-т-м-б-л- ------------------ Тој има автомобил. 0
T-- i-- -vt-mob--. T-- i-- a--------- T-ј i-a a-t-m-b-l- ------------------ Toј ima avtomobil.
Mašīna ir dārga. А-т-моб-ло- е-с-а-. А---------- е с---- А-т-м-б-л-т е с-а-. ------------------- Автомобилот е скап. 0
Av-om---l-t -- sk-p. A---------- y- s---- A-t-m-b-l-t y- s-a-. -------------------- Avtomobilot ye skap.
Viņam ir dārga mašīna. Т-ј---а с--п-авт--об--. Т-- и-- с--- а--------- Т-ј и-а с-а- а-т-м-б-л- ----------------------- Тој има скап автомобил. 0
To- i-a sk----vt-m----. T-- i-- s--- a--------- T-ј i-a s-a- a-t-m-b-l- ----------------------- Toј ima skap avtomobil.
Viņš lasa romānu. Тој --т- е-ен--ом-н. Т-- ч--- е--- р----- Т-ј ч-т- е-е- р-м-н- -------------------- Тој чита еден роман. 0
To-----t---ed-en-r-m-n. T-- c---- y----- r----- T-ј c-i-a y-d-e- r-m-n- ----------------------- Toј chita yedyen roman.
Romāns ir garlaicīgs. Ро-а-от-е --с----. Р------ е д------- Р-м-н-т е д-с-д-н- ------------------ Романот е досаден. 0
Ro-ano--ye do----en. R------ y- d-------- R-m-n-t y- d-s-d-e-. -------------------- Romanot ye dosadyen.
Viņš lasa garlaicīgu romānu. Тој ч-т--ед-- -ос-де- -ом-н. Т-- ч--- е--- д------ р----- Т-ј ч-т- е-е- д-с-д-н р-м-н- ---------------------------- Тој чита еден досаден роман. 0
To--chi-a-ye-y-- -os-d--n r-ma-. T-- c---- y----- d------- r----- T-ј c-i-a y-d-e- d-s-d-e- r-m-n- -------------------------------- Toј chita yedyen dosadyen roman.
Viņa skatās filmu. Та--г-еда -д-н --лм. Т-- г---- е--- ф---- Т-а г-е-а е-е- ф-л-. -------------------- Таа гледа еден филм. 0
T-a -u-yeda-ye--en----m. T-- g------ y----- f---- T-a g-l-e-a y-d-e- f-l-. ------------------------ Taa gulyeda yedyen film.
Filma ir aizraujoša. Филм-- --инт--е-ен. Ф----- е и--------- Ф-л-о- е и-т-р-с-н- ------------------- Филмот е интересен. 0
F-lm-t--- i-t--rye--e-. F----- y- i------------ F-l-o- y- i-t-e-y-s-e-. ----------------------- Filmot ye intyeryesyen.
Viņa skatās aizraujošu filmu. Та- гл--а-еден-и----е-е- -и-м. Т-- г---- е--- и-------- ф---- Т-а г-е-а е-е- и-т-р-с-н ф-л-. ------------------------------ Таа гледа еден интересен филм. 0
T---g--yed--y-d-e----t--r--syen----m. T-- g------ y----- i----------- f---- T-a g-l-e-a y-d-e- i-t-e-y-s-e- f-l-. ------------------------------------- Taa gulyeda yedyen intyeryesyen film.

Akadēmiķu valodas

Akadēmiķu valoda ir valoda pati par sevi. Ta tiek izmantota specializētās diskusijās. To izmanto arī akadēmiskajās publikācijās. Agrāk pastāvēja viena vienota akadēmiskā valoda. Eiropā ilgu laiku akadēmiskajā laukā dominēja latīņu valoda. Savukārt, mūsdienās, visievērojamākā akadēmiskā valoda ir angļu valoda. Akadēmiskās valodas ir profesionālas valodas. Tajās ir neskaitāmi specifiski jēdzieni. To visnozīmīgākās īpašības ir standartizēšana un formalizēšana. Daži uzskata, ka akadēmiķi ar nolūku runā nesaprotami. Kad kaut kas ir ļoti sarežģīts, tas šķiet inteliģentāks. Kaut gan akadēmisms ir orientēts uz patiesību. Tādēļ tam būtu jāizmanto neitrāla valoda. Tad nav vietas retoriskiem elementiem un izskaistinātām runām. Un tomēr pastāv vairāki sarežģītu valodu piemēri. Un cilvēku fascinē sarežģīta valoda! Pētījumi pierāda, ka cilvēks vairāk uzticas sarežģītai valodai. Testa subjektiem vajadzēja atbildēt uz jautājumiem. Viņiem vajadzēja izvēlēties vienu no vairākām atbildēm. Dažas atbildes bija formulētas vienkārši, dažas - sarežģīti. Lielākā daļa izvēlējās sarežģītās atbildes. Bet no tā nebija nekādas jēgas! Testa subjekti bija valodas maldināti. Lai gan saturs bija absurds, viņi bija formas fascinēti. kaut arī, māka sarežģīti pasniegt, nevienmēr ir māksla. Kā vienkāršu domu pasniegt sarežģīti, to var iemācīties. Bet sarežģītu domu pasniegt vienkārši, tas nav tik viegli. Kādreiz vienkāršais ir patiešām sarežģīts…