Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   bs Prošlost 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [osamdeset i jedan]

Prošlost 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
rakstīt pi---i pisati 0
Viņš rakstīja vēstuli. On j- n------ p----. On je napisao pismo. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. A o-- j- n------- r----------. A ona je napisala razglednicu. 0
lasīt či---i čitati 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. On j- č---- i---------- č------. On je čitao ilustrovani časopis. 0
Un viņa lasīja grāmatu. A o-- j- č----- k-----. A ona je čitala knjigu. 0
ņemt uz--i uzeti 0
Viņš paņēma cigareti. On j- u--- c-------. On je uzeo cigaretu. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. On- j- u---- k---- č-------. Ona je uzela komad čokolade. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. On j- b-- n-------- a-- j- o-- b--- v-----. On je bio nevjeran, ali je ona bila vjerna. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. On j- b-- l----- a-- j- o-- b--- v-------. On je bio lijen, ali je ona bila vrijedna. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. On j- b-- s--------- a-- j- o-- b--- b-----. On je bio siromašan, ali je ona bila bogata. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. On n--- i--- n----- v-- d-----. On nije imao novca, već dugove. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. On n--- i--- s----- v-- p--. On nije imao sreće, već peh. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. On n--- i--- u------ v-- n-------. On nije imao uspjeh, već neuspjeh. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. On n--- b-- z---------- v-- n-----------. On nije bio zadovoljan, već nezadovoljan. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. On n--- b-- s------ v-- n-------. On nije bio sretan, već nesretan. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. On n--- b-- s---------- v-- a----------. On nije bio simpatičan, već antipatičan. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.