Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   da Datid 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [enogfirs]

Datid 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt sk---e skrive 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ha- s---- e- b---. Han skrev et brev. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Og h-- s---- e- k---. Og hun skrev et kort. 0
lasīt læ-e læse 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ha- l---- e- u------. Han læste et ugeblad. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Og h-- l---- e- b--. Og hun læste en bog. 0
ņemt ta-e tage 0
Viņš paņēma cigareti. Ha- t-- e- c------. Han tog en cigaret. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Hu- t-- e- s----- c--------. Hun tog et stykke chokolade. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ha- v-- u---- m-- h-- v-- t--. Han var utro, men hun var tro. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ha- v-- d----- m-- h-- v-- f------. Han var doven, men hun var flittig. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ha- v-- f------ m-- h-- v-- r--. Han var fattig, men hun var rig. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ha- h---- i---- p----- m-- e- g---. Han havde ingen penge, men en gæld. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ha- v-- i--- h------ m-- u------. Han var ikke heldig, men uheldig. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Ha- h---- i--- s------ m-- u----. Han havde ikke succes, men uheld. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Ha- v-- i--- t-------- m-- u--------. Han var ikke tilfreds, men utilfreds. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Ha- v-- i--- l-------- m-- u--------. Han var ikke lykkelig, men ulykkelig. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Ha- v-- i--- s--------- m-- u---------. Han var ikke sympatisk, men usympatisk. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.