Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   em Past tense 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [eighty-one]

Past tense 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu angļu (US) Spēlēt Vairāk
rakstīt t- -rite t- w---- t- w-i-e -------- to write 0
Viņš rakstīja vēstuli. He --ote a-lett-r. H- w---- a l------ H- w-o-e a l-t-e-. ------------------ He wrote a letter. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. A-d-s-e --o-- - -ard. A-- s-- w---- a c---- A-d s-e w-o-e a c-r-. --------------------- And she wrote a card. 0
lasīt to r-ad t- r--- t- r-a- ------- to read 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. H-----d---mag----e. H- r--- a m-------- H- r-a- a m-g-z-n-. ------------------- He read a magazine. 0
Un viņa lasīja grāmatu. And --- ---d a--o-k. A-- s-- r--- a b---- A-d s-e r-a- a b-o-. -------------------- And she read a book. 0
ņemt to t--e t- t--- t- t-k- ------- to take 0
Viņš paņēma cigareti. He -ook a c-gare-t-. H- t--- a c--------- H- t-o- a c-g-r-t-e- -------------------- He took a cigarette. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Sh---o---- p-----o- --oc-l-te. S-- t--- a p---- o- c--------- S-e t-o- a p-e-e o- c-o-o-a-e- ------------------------------ She took a piece of chocolate. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. He w-s-dis-o-----bu---he --- --yal. H- w-- d-------- b-- s-- w-- l----- H- w-s d-s-o-a-, b-t s-e w-s l-y-l- ----------------------------------- He was disloyal, but she was loyal. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. H- w------y,---t-----w-s-------or-i--. H- w-- l---- b-- s-- w-- h------------ H- w-s l-z-, b-t s-e w-s h-r---o-k-n-. -------------------------------------- He was lazy, but she was hard-working. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. He--a- --o----u--s-- -as--ich. H- w-- p---- b-- s-- w-- r---- H- w-s p-o-, b-t s-e w-s r-c-. ------------------------------ He was poor, but she was rich. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. He-ha- n--mon-----n-y d----. H- h-- n- m----- o--- d----- H- h-d n- m-n-y- o-l- d-b-s- ---------------------------- He had no money, only debts. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. H- -a---- lu-k, --ly-b-d-----. H- h-- n- l---- o--- b-- l---- H- h-d n- l-c-, o-l- b-d l-c-. ------------------------------ He had no luck, only bad luck. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. He------o --c-ess- only -a-lur-. H- h-- n- s------- o--- f------- H- h-d n- s-c-e-s- o-l- f-i-u-e- -------------------------------- He had no success, only failure. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H- w-- no--s--i---ed--bu- --s--t-sf-ed. H- w-- n-- s--------- b-- d------------ H- w-s n-t s-t-s-i-d- b-t d-s-a-i-f-e-. --------------------------------------- He was not satisfied, but dissatisfied. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. H- w----o--ha-py, b-t sad. H- w-- n-- h----- b-- s--- H- w-s n-t h-p-y- b-t s-d- -------------------------- He was not happy, but sad. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. He wa- --t--r-e-dly,--u-----ri--dl-. H- w-- n-- f-------- b-- u---------- H- w-s n-t f-i-n-l-, b-t u-f-i-n-l-. ------------------------------------ He was not friendly, but unfriendly. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.