Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   et Minevik 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [kaheksakümmend üks]

Minevik 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
rakstīt ki------a kirjutama 0
Viņš rakstīja vēstuli. Ta k------- k----. Ta kirjutas kirja. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Ja t--- k------- k-----. Ja tema kirjutas kaardi. 0
lasīt lu---a lugema 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ta l---- a-------. Ta luges ajakirja. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Ja t- l---- r-------. Ja ta luges raamatut. 0
ņemt võ--a võtma 0
Viņš paņēma cigareti. Ta v----- s-------. Ta võttis sigareti. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Ta v----- t--- š--------. Ta võttis tüki šokolaadi. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ta o-- t---- k--- t--- o-- t---------. Ta oli truu, kuid tema oli truudusetu. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ta o-- l----- k--- t--- o-- u---. Ta oli laisk, kuid tema oli usin. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Ta o-- v----- k--- t--- o-- r----. Ta oli vaene, kuid tema oli rikas. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Ta- e- o---- r--- v--- v----. Tal ei olnud raha vaid võlad. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ta- e- o---- õ--- v--- õ-------. Tal ei olnud õnne vaid õnnetust. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Ta- e- o---- e-- v--- ä---------. Tal ei olnud edu vaid äpardumisi. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Ta e- o---- r---- v--- r-----------. Ta ei olnud rahul vaid rahulolematu. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Ta e- o---- õ------ v--- õ-----. Ta ei olnud õnnelik vaid õnnetu. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. Ta e- o---- s-------- v--- e-----------. Ta ei olnud sümpaatne vaid ebasümpaatne. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.