Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   fi Menneisyysmuoto 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [kahdeksankymmentäyksi]

Menneisyysmuoto 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
rakstīt ki---i--aa k--------- k-r-o-t-a- ---------- kirjoittaa 0
Viņš rakstīja vēstuli. H-------oi-ti-ki--een. H-- k-------- k------- H-n k-r-o-t-i k-r-e-n- ---------------------- Hän kirjoitti kirjeen. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. J--h---k-r--it-i-kort--. J- h-- k-------- k------ J- h-n k-r-o-t-i k-r-i-. ------------------------ Ja hän kirjoitti kortin. 0
lasīt l--ea l---- l-k-a ----- lukea 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Hä--l-k--l-hte-. H-- l--- l------ H-n l-k- l-h-e-. ---------------- Hän luki lehteä. 0
Un viņa lasīja grāmatu. J--hän lu--------n. J- h-- l--- k------ J- h-n l-k- k-r-a-. ------------------- Ja hän luki kirjan. 0
ņemt o--aa o---- o-t-a ----- ottaa 0
Viņš paņēma cigareti. H-n------t-pa---. H-- o--- t------- H-n o-t- t-p-k-n- ----------------- Hän otti tupakan. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. H-n-ott- p-l-n s-k-a---. H-- o--- p---- s-------- H-n o-t- p-l-n s-k-a-t-. ------------------------ Hän otti palan suklaata. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. P-ika o-i u-k---n, --tta-tytt- -li usk--li---. P---- o-- u------- m---- t---- o-- u---------- P-i-a o-i u-k-t-n- m-t-a t-t-ö o-i u-k-l-i-e-. ---------------------------------------------- Poika oli uskoton, mutta tyttö oli uskollinen. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Po-k----i -a----------a-t-ttö--l- a-k--a. P---- o-- l------ m---- t---- o-- a------ P-i-a o-i l-i-k-, m-t-a t-t-ö o-i a-k-r-. ----------------------------------------- Poika oli laiska, mutta tyttö oli ahkera. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. P-ika-o-- -ö---- m-tt- t-t-ö -l---ik-s. P---- o-- k----- m---- t---- o-- r----- P-i-a o-i k-y-ä- m-t-a t-t-ö o-i r-k-s- --------------------------------------- Poika oli köyhä, mutta tyttö oli rikas. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Hän---ä--i-ollut r----,-v--- ---ko-a. H------ e- o---- r----- v--- v------- H-n-l-ä e- o-l-t r-h-a- v-a- v-l-o-a- ------------------------------------- Hänellä ei ollut rahaa, vaan velkoja. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. H--e-------o-------n--,---an-e--o-n--. H------ e- o---- o----- v--- e-------- H-n-l-ä e- o-l-t o-n-a- v-a- e-ä-n-e-. -------------------------------------- Hänellä ei ollut onnea, vaan epäonnea. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. H-n--lä -i--l------ne-t--t---vaan---ä----a. H------ e- o---- m---------- v--- e-------- H-n-l-ä e- o-l-t m-n-s-y-t-, v-a- e-ä-n-e-. ------------------------------------------- Hänellä ei ollut menestystä, vaan epäonnea. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H-n----o-l---t-yty-ä---n,-vaa------ymät-n. H-- e- o---- t----------- v--- t---------- H-n e- o-l-t t-y-y-ä-n-n- v-a- t-y-y-ä-ö-. ------------------------------------------ Hän ei ollut tyytyväinen, vaan tyytymätön. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Hä- -- ol----on-el---e-, --a--onnet-n. H-- e- o---- o---------- v--- o------- H-n e- o-l-t o-n-l-i-e-, v-a- o-n-t-n- -------------------------------------- Hän ei ollut onnellinen, vaan onneton. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. H---e----l---s-mp-attin--- vaa- -p-m-----t-ä--. H-- e- o---- s------------ v--- e-------------- H-n e- o-l-t s-m-a-t-i-e-, v-a- e-ä-i-l-y-t-v-. ----------------------------------------------- Hän ei ollut sympaattinen, vaan epämiellyttävä. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.