Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   fr Passé 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [quatre-vingt-un]

Passé 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
rakstīt é-ri-e é----- é-r-r- ------ écrire 0
Viņš rakstīja vēstuli. I---c-i--i--une-l--t-e. I- é------- u-- l------ I- é-r-v-i- u-e l-t-r-. ----------------------- Il écrivait une lettre. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Et --l--éc--v--- --e -ar--. E- e--- é------- u-- c----- E- e-l- é-r-v-i- u-e c-r-e- --------------------------- Et elle écrivait une carte. 0
lasīt l-re l--- l-r- ---- lire 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Il li-a-- -n magaz-n-. I- l----- u- m-------- I- l-s-i- u- m-g-z-n-. ---------------------- Il lisait un magazine. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Et---le--is-i--un -i-r-. E- e--- l----- u- l----- E- e-l- l-s-i- u- l-v-e- ------------------------ Et elle lisait un livre. 0
ņemt pr--dre p------ p-e-d-e ------- prendre 0
Viņš paņēma cigareti. Il-p-----t -n- -ig--ette. I- p------ u-- c--------- I- p-e-a-t u-e c-g-r-t-e- ------------------------- Il prenait une cigarette. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. E--e-p-enait u--m--cea---e-c-o---a-. E--- p------ u- m------ d- c-------- E-l- p-e-a-t u- m-r-e-u d- c-o-o-a-. ------------------------------------ Elle prenait un morceau de chocolat. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. A-o---qu-i- -t--t-in----l-- -l---é--it--i-è-e. A---- q---- é---- i-------- e--- é---- f------ A-o-s q-’-l é-a-t i-f-d-l-, e-l- é-a-t f-d-l-. ---------------------------------------------- Alors qu’il était infidèle, elle était fidèle. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Alo-s ---i- ----- -ares-eux, e-l---t--t-di--gent-. A---- q---- é---- p--------- e--- é---- d--------- A-o-s q-’-l é-a-t p-r-s-e-x- e-l- é-a-t d-l-g-n-e- -------------------------------------------------- Alors qu’il était paresseux, elle était diligente. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. A---- -u-i- é-a------v-e,-e----é-ai---ic--. A---- q---- é---- p------ e--- é---- r----- A-o-s q-’-l é-a-t p-u-r-, e-l- é-a-t r-c-e- ------------------------------------------- Alors qu’il était pauvre, elle était riche. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. I--n---a---p-s d--r-en-- -a---au-c--traire-de--d-tte-. I- n------ p-- d-------- m--- a- c-------- d-- d------ I- n-a-a-t p-s d-a-g-n-, m-i- a- c-n-r-i-e d-s d-t-e-. ------------------------------------------------------ Il n’avait pas d’argent, mais au contraire des dettes. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. I- --a--i- pa- de-cha-ce, -a-s au c--t---re d- la-m---ha---. I- n------ p-- d- c------ m--- a- c-------- d- l- m--------- I- n-a-a-t p-s d- c-a-c-, m-i- a- c-n-r-i-e d- l- m-l-h-n-e- ------------------------------------------------------------ Il n’avait pas de chance, mais au contraire de la malchance. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. I- -’av-i---a--d- -uccès,----s au -on----r- de- é-h-c-. I- n------ p-- d- s------ m--- a- c-------- d-- é------ I- n-a-a-t p-s d- s-c-è-, m-i- a- c-n-r-i-e d-s é-h-c-. ------------------------------------------------------- Il n’avait pas de succès, mais au contraire des échecs. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. Il n’éta---p----e-reux,-m-i- -u -ont-a-r- m----ureu-. I- n------ p-- h------- m--- a- c-------- m---------- I- n-é-a-t p-s h-u-e-x- m-i- a- c-n-r-i-e m-l-e-r-u-. ----------------------------------------------------- Il n’était pas heureux, mais au contraire malheureux. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. I- ------t--a- --a-c--x,-mais a-----t-ai-e-mal--a-c--x. I- n------ p-- c-------- m--- a- c-------- m----------- I- n-é-a-t p-s c-a-c-u-, m-i- a- c-n-r-i-e m-l-h-n-e-x- ------------------------------------------------------- Il n’était pas chanceux, mais au contraire malchanceux. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. I- -’é-ait---- ---p--hiq-e- m-is-au--ontr--r- -n-i-athiq-e. I- n------ p-- s----------- m--- a- c-------- a------------ I- n-é-a-t p-s s-m-a-h-q-e- m-i- a- c-n-r-i-e a-t-p-t-i-u-. ----------------------------------------------------------- Il n’était pas sympathique, mais au contraire antipathique. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.