Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   sv Förfluten tid 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [åttoiett]

Förfluten tid 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
rakstīt s--iva s----- s-r-v- ------ skriva 0
Viņš rakstīja vēstuli. Han---r-v-ett brev. H-- s---- e-- b---- H-n s-r-v e-t b-e-. ------------------- Han skrev ett brev. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. O-h hon skr-v-e-t k---. O-- h-- s---- e-- k---- O-h h-n s-r-v e-t k-r-. ----------------------- Och hon skrev ett kort. 0
lasīt läsa l--- l-s- ---- läsa 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. Ha---äste e- --cko--dning. H-- l---- e- v------------ H-n l-s-e e- v-c-o-i-n-n-. -------------------------- Han läste en veckotidning. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Och ------s-e en---k. O-- h-- l---- e- b--- O-h h-n l-s-e e- b-k- --------------------- Och hon läste en bok. 0
ņemt t- t- t- -- ta 0
Viņš paņēma cigareti. Han to---n c-g-re-t. H-- t-- e- c-------- H-n t-g e- c-g-r-t-. -------------------- Han tog en cigarett. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. Hon -o- ----it ---k---. H-- t-- e- b-- c------- H-n t-g e- b-t c-o-l-d- ----------------------- Hon tog en bit choklad. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ha---ar o-rogen- -en--o- --r-tro---. H-- v-- o------- m-- h-- v-- t------ H-n v-r o-r-g-n- m-n h-n v-r t-o-e-. ------------------------------------ Han var otrogen, men hon var trogen. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. H-n-v---l--- men---n var-f--ti-. H-- v-- l--- m-- h-- v-- f------ H-n v-r l-t- m-n h-n v-r f-i-i-. -------------------------------- Han var lat, men hon var flitig. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. Han -a---at--g, ----h-n v-- --k. H-- v-- f------ m-- h-- v-- r--- H-n v-r f-t-i-, m-n h-n v-r r-k- -------------------------------- Han var fattig, men hon var rik. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. Han-had- in-a p-n-a-,--ta--s--ld-r. H-- h--- i--- p------ u--- s------- H-n h-d- i-g- p-n-a-, u-a- s-u-d-r- ----------------------------------- Han hade inga pengar, utan skulder. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Han--ad--int- -u-- u-an---ur. H-- h--- i--- t--- u--- o---- H-n h-d- i-t- t-r- u-a- o-u-. ----------------------------- Han hade inte tur, utan otur. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. H-n-h-de-in-en -ra-----,--tan-m-tgå--. H-- h--- i---- f-------- u--- m------- H-n h-d- i-g-n f-a-g-n-, u-a- m-t-å-g- -------------------------------------- Han hade ingen framgång, utan motgång. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. H-- -ar---t- n-j-,--------s--ö--. H-- v-- i--- n---- u--- m-------- H-n v-r i-t- n-j-, u-a- m-s-n-j-. --------------------------------- Han var inte nöjd, utan missnöjd. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. H-n---- -n-- --c---g, uta--o---klig. H-- v-- i--- l------- u--- o-------- H-n v-r i-t- l-c-l-g- u-a- o-y-k-i-. ------------------------------------ Han var inte lycklig, utan olycklig. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. H-n-v-r----- s-m-at---- uta----ym-a-i--. H-- v-- i--- s--------- u--- o---------- H-n v-r i-t- s-m-a-i-k- u-a- o-y-p-t-s-. ---------------------------------------- Han var inte sympatisk, utan osympatisk. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.