Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   vi Quá khứ 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [Tám mươi mốt]

Quá khứ 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vjetnamiešu Spēlēt Vairāk
rakstīt Viết V--- V-ế- ---- Viết 0
Viņš rakstīja vēstuli. A---ấy -- v-ế-------á-t-ư. A-- ấ- đ- v--- m-- l- t--- A-h ấ- đ- v-ế- m-t l- t-ư- -------------------------- Anh ấy đã viết một lá thư. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. Và-chị -y-đ--v--t--ộ---á---hiếp. V- c-- ấ- đ- v--- m-- c-- t----- V- c-ị ấ- đ- v-ế- m-t c-i t-i-p- -------------------------------- Và chị ấy đã viết một cái thiếp. 0
lasīt Đọc Đ-- Đ-c --- Đọc 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. A-- ----- --- m-t----ển-t-p ch-. A-- ấ- đ- đ-- m-- q---- t-- c--- A-h ấ- đ- đ-c m-t q-y-n t-p c-í- -------------------------------- Anh ấy đã đọc một quyển tạp chí. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Và--hị ---đ----- m-- q---- -ách. V- c-- ấ- đ- đ-- m-- q---- s---- V- c-ị ấ- đ- đ-c m-t q-y-n s-c-. -------------------------------- Và chị ấy đã đọc một quyển sách. 0
ņemt Lấy L-- L-y --- Lấy 0
Viņš paņēma cigareti. A------đã lấ- -ộ---iếu --uốc. A-- ấ- đ- l-- m-- đ--- t----- A-h ấ- đ- l-y m-t đ-ế- t-u-c- ----------------------------- Anh ấy đã lấy một điếu thuốc. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. C-ị ấ- đã---- mộ--mi-ng-s--cô l-. C-- ấ- đ- l-- m-- m---- s- c- l-- C-ị ấ- đ- l-y m-t m-ế-g s- c- l-. --------------------------------- Chị ấy đã lấy một miếng sô cô la. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. A-- -y-------ng ch--- -h-y- -h--------h--ấy-đ--chu---t---. A-- ấ- đ- k---- c---- t---- n---- m- c-- ấ- đ- c---- t---- A-h ấ- đ- k-ô-g c-u-g t-ủ-, n-ư-g m- c-ị ấ- đ- c-u-g t-ủ-. ---------------------------------------------------------- Anh ấy đã không chung thủy, nhưng mà chị ấy đã chung thủy. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Anh--- đã-l-------n----hư-g----c-ị ----- si-ng--ăn-. A-- ấ- đ- l--- b----- n---- m- c-- ấ- đ- s---- n---- A-h ấ- đ- l-ờ- b-ế-g- n-ư-g m- c-ị ấ- đ- s-ê-g n-n-. ---------------------------------------------------- Anh ấy đã lười biếng, nhưng mà chị ấy đã siêng năng. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. A---ấ- đã--ghè-- n---g m- ----ấ--đã -iàu --. A-- ấ- đ- n----- n---- m- c-- ấ- đ- g--- c-- A-h ấ- đ- n-h-o- n-ư-g m- c-ị ấ- đ- g-à- c-. -------------------------------------------- Anh ấy đã nghèo, nhưng mà chị ấy đã giàu có. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. A-h ấ--------ng -ó--iề-,--à-lại---n -ợ. A-- ấ- đ- k---- c- t---- m- l-- c-- n-- A-h ấ- đ- k-ô-g c- t-ề-, m- l-i c-n n-. --------------------------------------- Anh ấy đã không có tiền, mà lại còn nợ. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. A---ấ--đã--hôn--c- --y mắn---à-lại -ặp-h--. A-- ấ- đ- k---- c- m-- m--- m- l-- g-- h--- A-h ấ- đ- k-ô-g c- m-y m-n- m- l-i g-p h-n- ------------------------------------------- Anh ấy đã không có may mắn, mà lại gặp hạn. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Anh ấ- đ-----ng--- -h--h c---,-mà lạ- t--- ---. A-- ấ- đ- k---- c- t---- c---- m- l-- t--- b--- A-h ấ- đ- k-ô-g c- t-à-h c-n-, m- l-i t-ấ- b-i- ----------------------------------------------- Anh ấy đã không có thành công, mà lại thất bại. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. A-h -- -ã--hông-bằn------,--à---i --- -ãn. A-- ấ- đ- k---- b--- l---- m- l-- b-- m--- A-h ấ- đ- k-ô-g b-n- l-n-, m- l-i b-t m-n- ------------------------------------------ Anh ấy đã không bằng lòng, mà lại bất mãn. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. Anh -y--ã--h--- hạn- ----- -à-l-i -ất-hạn-. A-- ấ- đ- k---- h--- p---- m- l-- b-- h---- A-h ấ- đ- k-ô-g h-n- p-ú-, m- l-i b-t h-n-. ------------------------------------------- Anh ấy đã không hạnh phúc, mà lại bất hạnh. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. A-h--y-----g-dễ m-n, m--lạ----t -ả---ì-h. A-- ấ- k---- d- m--- m- l-- m-- c-- t---- A-h ấ- k-ô-g d- m-n- m- l-i m-t c-m t-n-. ----------------------------------------- Anh ấy không dễ mến, mà lại mất cảm tình. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.