Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   de Vergangenheit 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [zweiundachtzig]

Vergangenheit 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu vācu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? M---t--- ------en---a--en-a-e--ru-e-? M------- d- e---- K----------- r----- M-s-t-s- d- e-n-n K-a-k-n-a-e- r-f-n- ------------------------------------- Musstest du einen Krankenwagen rufen? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Mu-ste--------n Arz------n? M------- d- d-- A--- r----- M-s-t-s- d- d-n A-z- r-f-n- --------------------------- Musstest du den Arzt rufen? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Mu---es--d--die --li--- ru-e-? M------- d- d-- P------ r----- M-s-t-s- d- d-e P-l-z-i r-f-n- ------------------------------ Musstest du die Polizei rufen? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Haben S-e --e -ele----umm--? Ger--e ---t--i---s---n--h. H---- S-- d-- T------------- G----- h---- i-- s-- n---- H-b-n S-e d-e T-l-f-n-u-m-r- G-r-d- h-t-e i-h s-e n-c-. ------------------------------------------------------- Haben Sie die Telefonnummer? Gerade hatte ich sie noch. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. H-ben-----di- Ad-ess-? -erade-h-tte i-h--i- n-ch. H---- S-- d-- A------- G----- h---- i-- s-- n---- H-b-n S-e d-e A-r-s-e- G-r-d- h-t-e i-h s-e n-c-. ------------------------------------------------- Haben Sie die Adresse? Gerade hatte ich sie noch. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Ha--n S-- den S--d--l-----er-d--hat-e-i-h -h---o-h. H---- S-- d-- S--------- G----- h---- i-- i-- n---- H-b-n S-e d-n S-a-t-l-n- G-r-d- h-t-e i-h i-n n-c-. --------------------------------------------------- Haben Sie den Stadtplan? Gerade hatte ich ihn noch. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. K-m -- -ün-t---h- -r--o------ic-t-p--ktl-c---omm-n. K-- e- p--------- E- k----- n---- p-------- k------ K-m e- p-n-t-i-h- E- k-n-t- n-c-t p-n-t-i-h k-m-e-. --------------------------------------------------- Kam er pünktlich? Er konnte nicht pünktlich kommen. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. F-nd-e--d-- W----Er--on-te -en -------ht ----en. F--- e- d-- W--- E- k----- d-- W-- n---- f------ F-n- e- d-n W-g- E- k-n-t- d-n W-g n-c-t f-n-e-. ------------------------------------------------ Fand er den Weg? Er konnte den Weg nicht finden. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. V--s---d-er -ich- Er--on----mi-h---cht v-r-t-hen. V------- e- d---- E- k----- m--- n---- v--------- V-r-t-n- e- d-c-? E- k-n-t- m-c- n-c-t v-r-t-h-n- ------------------------------------------------- Verstand er dich? Er konnte mich nicht verstehen. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? War-m-ko-n-----du---ch- -ü-kt-ic- -ommen? W---- k------- d- n---- p-------- k------ W-r-m k-n-t-s- d- n-c-t p-n-t-i-h k-m-e-? ----------------------------------------- Warum konntest du nicht pünktlich kommen? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? W-r-m--on-test--u--e--We- -icht--inden? W---- k------- d- d-- W-- n---- f------ W-r-m k-n-t-s- d- d-n W-g n-c-t f-n-e-? --------------------------------------- Warum konntest du den Weg nicht finden? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? W-r-m ko--t---------n-nic-t --r-t--e-? W---- k------- d- i-- n---- v--------- W-r-m k-n-t-s- d- i-n n-c-t v-r-t-h-n- -------------------------------------- Warum konntest du ihn nicht verstehen? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ich-ko-n-e n-ch- p--k----h -omme-, -ei- kei--B-s---h-. I-- k----- n---- p-------- k------ w--- k--- B-- f---- I-h k-n-t- n-c-t p-n-t-i-h k-m-e-, w-i- k-i- B-s f-h-. ------------------------------------------------------ Ich konnte nicht pünktlich kommen, weil kein Bus fuhr. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. I-h-konn-e -en-W-g ni-h--f-nde-,-w--- -c----i-e- S-adtpla- -----. I-- k----- d-- W-- n---- f------ w--- i-- k----- S-------- h----- I-h k-n-t- d-n W-g n-c-t f-n-e-, w-i- i-h k-i-e- S-a-t-l-n h-t-e- ----------------------------------------------------------------- Ich konnte den Weg nicht finden, weil ich keinen Stadtplan hatte. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. I-- kon-t- ihn---ch- v--s--h-n,-w--- --e M--i- -o --ut--a-. I-- k----- i-- n---- v--------- w--- d-- M---- s- l--- w--- I-h k-n-t- i-n n-c-t v-r-t-h-n- w-i- d-e M-s-k s- l-u- w-r- ----------------------------------------------------------- Ich konnte ihn nicht verstehen, weil die Musik so laut war. 0
Man bija jāņem taksometrs. Ich-m----- ein--a-i ne-men. I-- m----- e-- T--- n------ I-h m-s-t- e-n T-x- n-h-e-. --------------------------- Ich musste ein Taxi nehmen. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Ic--mus------n-- Stadtp-a--ka-f-n. I-- m----- e---- S-------- k------ I-h m-s-t- e-n-n S-a-t-l-n k-u-e-. ---------------------------------- Ich musste einen Stadtplan kaufen. 0
Man bija jāizslēdz radio. I---m--st--das --d----u---------. I-- m----- d-- R---- a----------- I-h m-s-t- d-s R-d-o a-s-c-a-t-n- --------------------------------- Ich musste das Radio ausschalten. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.