Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   fi Menneisyysmuoto 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [kahdeksankymmentäkaksi]

Menneisyysmuoto 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Pit-kö-si-un s---------bul-nssi? P----- s---- s------ a---------- P-t-k- s-n-n s-i-t-a a-b-l-n-s-? -------------------------------- Pitikö sinun soittaa ambulanssi? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? P---k--sinu- --itt-- -ää--r-? P----- s---- s------ l------- P-t-k- s-n-n s-i-t-a l-ä-ä-i- ----------------------------- Pitikö sinun soittaa lääkäri? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? P-tikö si-un --it-a---o--i-i? P----- s---- s------ p------- P-t-k- s-n-n s-i-t-a p-l-i-i- ----------------------------- Pitikö sinun soittaa poliisi? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Onk- -e---- p--e--n--m---? M--ull- --i s---i-lä--sk-n. O--- t----- p------------- M------ o-- s- v---- ä----- O-k- t-i-l- p-h-l-n-u-e-o- M-n-l-a o-i s- v-e-ä ä-k-n- ------------------------------------------------------ Onko teillä puhelinnumero? Minulla oli se vielä äsken. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. O--o-t-il----soi-e- -sken--inu-l----- se-vie-ä. O--- t----- o------ Ä---- m------ o-- s- v----- O-k- t-i-l- o-o-t-? Ä-k-n m-n-l-a o-i s- v-e-ä- ----------------------------------------------- Onko teillä osoite? Äsken minulla oli se vielä. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. O--- -e---- k-u-u---n kart-a- Ä---n m-nul-a-o-i -e -ie-ä. O--- t----- k-------- k------ Ä---- m------ o-- s- v----- O-k- t-i-l- k-u-u-g-n k-r-t-? Ä-k-n m-n-l-a o-i s- v-e-ä- --------------------------------------------------------- Onko teillä kaupungin kartta? Äsken minulla oli se vielä. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Tuli-o---- a-o-ss-?--än-ei-----u--tull- -j--s--. T----- h-- a------- H-- e- v----- t---- a------- T-l-k- h-n a-o-s-a- H-n e- v-i-u- t-l-a a-o-s-a- ------------------------------------------------ Tuliko hän ajoissa? Hän ei voinut tulla ajoissa. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Lö-s-kö --n----n--H-n-e- -o---t -ö--ää-ti---. L------ h-- t---- H-- e- v----- l----- t----- L-y-i-ö h-n t-e-? H-n e- v-i-u- l-y-ä- t-e-ä- --------------------------------------------- Löysikö hän tien? Hän ei voinut löytää tietä. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Ymmärsi-- h-n-s----- -----i ymm-rtä-yt min--. Y-------- h-- s----- H-- e- y--------- m----- Y-m-r-i-ö h-n s-n-a- H-n e- y-m-r-ä-y- m-n-a- --------------------------------------------- Ymmärsikö hän sinua? Hän ei ymmärtänyt minua. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? M-ks---t v-i--t --l-a-a-o---a? M---- e- v----- t---- a------- M-k-i e- v-i-u- t-l-a a-o-s-a- ------------------------------ Miksi et voinut tulla ajoissa? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Miksi--t v-i-ut-l--t-ä -i---? M---- e- v----- l----- t----- M-k-i e- v-i-u- l-y-ä- t-e-ä- ----------------------------- Miksi et voinut löytää tietä? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? M-k-i-et-vo---t--m--rtää-h-nt-? M---- e- v----- y------- h----- M-k-i e- v-i-u- y-m-r-ä- h-n-ä- ------------------------------- Miksi et voinut ymmärtää häntä? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. E- --in-----ll---j-i---, ----a --ssi--i--e-nyt. E- v----- t---- a------- k---- b---- e- m------ E- v-i-u- t-l-a a-o-s-a- k-s-a b-s-i e- m-n-y-. ----------------------------------------------- En voinut tulla ajoissa, koska bussi ei mennyt. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. E---o-nut lö-tä- t-et-- k--ka mi--l-a ---o-lut---up-n-i- --rt--a. E- v----- l----- t----- k---- m------ e- o---- k-------- k------- E- v-i-u- l-y-ä- t-e-ä- k-s-a m-n-l-a e- o-l-t k-u-u-g-n k-r-t-a- ----------------------------------------------------------------- En voinut löytää tietä, koska minulla ei ollut kaupungin karttaa. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. En-voin-- y--är-ä--hänt-----ska-m-s----i-----niin--o--lla. E- v----- y------- h----- k---- m------- o-- n--- k------- E- v-i-u- y-m-r-ä- h-n-ä- k-s-a m-s-i-k- o-i n-i- k-v-l-a- ---------------------------------------------------------- En voinut ymmärtää häntä, koska musiikki oli niin kovalla. 0
Man bija jāņem taksometrs. Mi-----i-i o---- ta--i. M---- p--- o---- t----- M-n-n p-t- o-t-a t-k-i- ----------------------- Minun piti ottaa taksi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Min-n--iti -s-aa -aupu-g-- kartt-. M---- p--- o---- k-------- k------ M-n-n p-t- o-t-a k-u-u-g-n k-r-t-. ---------------------------------- Minun piti ostaa kaupungin kartta. 0
Man bija jāizslēdz radio. Minu-----i -a-m-ttaa------. M---- p--- s-------- r----- M-n-n p-t- s-m-u-t-a r-d-o- --------------------------- Minun piti sammuttaa radio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.