Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   fr Passé 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [quatre-vingt-deux]

Passé 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu franču Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? T- devai--appel-r un--amb-lanc--? T- d----- a------ u-- a-------- ? T- d-v-i- a-p-l-r u-e a-b-l-n-e ? --------------------------------- Tu devais appeler une ambulance ? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? T- -e-ais-app--er l--médecin ? T- d----- a------ l- m------ ? T- d-v-i- a-p-l-r l- m-d-c-n ? ------------------------------ Tu devais appeler le médecin ? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? T- d-vai---ppel-r -a --l-c- ? T- d----- a------ l- p----- ? T- d-v-i- a-p-l-r l- p-l-c- ? ----------------------------- Tu devais appeler la police ? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Av-----u--l- nu---o-de-té-éphon--- Je--’a-ais-à---i---a-t. A-------- l- n----- d- t-------- ? J- l------ à l--------- A-e---o-s l- n-m-r- d- t-l-p-o-e ? J- l-a-a-s à l-i-s-a-t- ---------------------------------------------------------- Avez-vous le numéro de téléphone ? Je l’avais à l’instant. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. A--z---us--’adr------ Je ----a-s-à l-i-----t. A-------- l-------- ? J- l------ à l--------- A-e---o-s l-a-r-s-e ? J- l-a-a-s à l-i-s-a-t- --------------------------------------------- Avez-vous l’adresse ? Je l’avais à l’instant. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. A-ez-v-us--- --a- d--la -il-- ?--- l’a-ais - l---s----. A-------- l- p--- d- l- v---- ? J- l------ à l--------- A-e---o-s l- p-a- d- l- v-l-e ? J- l-a-a-s à l-i-s-a-t- ------------------------------------------------------- Avez-vous le plan de la ville ? Je l’avais à l’instant. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Ven-----l-- -----re ? Il--e-p-uv-it pa- ve----- --h-ur-. V-------- à l------ ? I- n- p------ p-- v---- à l------- V-n-i---l à l-h-u-e ? I- n- p-u-a-t p-s v-n-r à l-h-u-e- -------------------------------------------------------- Venait-il à l’heure ? Il ne pouvait pas venir à l’heure. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. T--uvai---l le---e--- ? -l -e--ouv--t-pa- ---uv-r--- c--mi-. T---------- l- c----- ? I- n- p------ p-- t------ l- c------ T-o-v-i---l l- c-e-i- ? I- n- p-u-a-t p-s t-o-v-r l- c-e-i-. ------------------------------------------------------------ Trouvait-il le chemin ? Il ne pouvait pas trouver le chemin. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. T---o--rena-t-il - -l-ne -ouv-i--pas m--compre----. T- c------------ ? I- n- p------ p-- m- c---------- T- c-m-r-n-i---l ? I- n- p-u-a-t p-s m- c-m-r-n-r-. --------------------------------------------------- Te comprenait-il ? Il ne pouvait pas me comprendre. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Pourqu-- -- --uva---tu-p-- v--i- --l-h-ure-? P------- n- p--------- p-- v---- à l------ ? P-u-q-o- n- p-u-a-s-t- p-s v-n-r à l-h-u-e ? -------------------------------------------- Pourquoi ne pouvais-tu pas venir à l’heure ? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? P----u-i ---p--vai--tu --------ve- -e-c-emin ? P------- n- p--------- p-- t------ l- c----- ? P-u-q-o- n- p-u-a-s-t- p-s t-o-v-r l- c-e-i- ? ---------------------------------------------- Pourquoi ne pouvais-tu pas trouver le chemin ? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Po--q-o---e pouv-is-tu --s--- -------dr- ? P------- n- p--------- p-- l- c--------- ? P-u-q-o- n- p-u-a-s-t- p-s l- c-m-r-n-r- ? ------------------------------------------ Pourquoi ne pouvais-tu pas le comprendre ? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. J---e------is---- -t-- à-l-heure parce--u’au--n bus n- c-r---a-t. J- n- p------ p-- ê--- à l------ p---- q------- b-- n- c--------- J- n- p-u-a-s p-s ê-r- à l-h-u-e p-r-e q-’-u-u- b-s n- c-r-u-a-t- ----------------------------------------------------------------- Je ne pouvais pas être à l’heure parce qu’aucun bus ne circulait. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Je ne -ou--is pa- t-o-v----e-c---in- par-e q-e -- -’-vais p-- d--plan-de------. J- n- p------ p-- t------ l- c------ p---- q-- j- n------ p-- d- p--- d- v----- J- n- p-u-a-s p-s t-o-v-r l- c-e-i-, p-r-e q-e j- n-a-a-s p-s d- p-a- d- v-l-e- ------------------------------------------------------------------------------- Je ne pouvais pas trouver le chemin, parce que je n’avais pas de plan de ville. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. J--ne--ou-a--------e-c-m-r---r--p-r------ -a-mu-i--e é-a----r-p -o-te. J- n- p------ p-- l- c--------- p---- q-- l- m------ é---- t--- f----- J- n- p-u-a-s p-s l- c-m-r-n-r- p-r-e q-e l- m-s-q-e é-a-t t-o- f-r-e- ---------------------------------------------------------------------- Je ne pouvais pas le comprendre parce que la musique était trop forte. 0
Man bija jāņem taksometrs. Je -e-ais pren--e -n----i. J- d----- p------ u- t---- J- d-v-i- p-e-d-e u- t-x-. -------------------------- Je devais prendre un taxi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Je d-vai- achet-r -n----- d---ill-. J- d----- a------ u- p--- d- v----- J- d-v-i- a-h-t-r u- p-a- d- v-l-e- ----------------------------------- Je devais acheter un plan de ville. 0
Man bija jāizslēdz radio. Je-deva-s---e--dre--a r---o. J- d----- é------- l- r----- J- d-v-i- é-e-n-r- l- r-d-o- ---------------------------- Je devais éteindre la radio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.