Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   hu Múlt 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [nyolcvankettő]

Múlt 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ungāru Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Mu-z-j v-l--men--t--ívnod? M----- v--- m----- h------ M-s-á- v-l- m-n-ő- h-v-o-? -------------------------- Muszáj volt mentőt hívnod? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Muszá--v-l---z o--o-t --v-od? M----- v--- a- o----- h------ M-s-á- v-l- a- o-v-s- h-v-o-? ----------------------------- Muszáj volt az orvost hívnod? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Muszáj----- a r-n---sé-e--hív-od? M----- v--- a r---------- h------ M-s-á- v-l- a r-n-ő-s-g-t h-v-o-? --------------------------------- Muszáj volt a rendőrséget hívnod? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. M-gvan-- --l-f-n--ám? -z e---b mé- megv---. M----- a t----------- A- e---- m-- m------- M-g-a- a t-l-f-n-z-m- A- e-ő-b m-g m-g-o-t- ------------------------------------------- Megvan a telefonszám? Az előbb még megvolt. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Meg--n - -----A- el-b- --g m-g---t. M----- a c--- A- e---- m-- m------- M-g-a- a c-m- A- e-ő-b m-g m-g-o-t- ----------------------------------- Megvan a cím? Az előbb még megvolt. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. M-gvan a v------rk----A- el--- még -e---lt. M----- a v----------- A- e---- m-- m------- M-g-a- a v-r-s-é-k-p- A- e-ő-b m-g m-g-o-t- ------------------------------------------- Megvan a várostérkép? Az előbb még megvolt. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. P-n-o-a- j--t?--e- -udo-t--o--o-a- -----. P------- j---- N-- t----- p------- j----- P-n-o-a- j-t-? N-m t-d-t- p-n-o-a- j-n-i- ----------------------------------------- Pontosan jött? Nem tudott pontosan jönni. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Me-t--á-ta -z ---t?---------a-m-g-alálni--z ---t. M--------- a- u---- N-- t---- m--------- a- u---- M-g-a-á-t- a- u-a-? N-m t-d-a m-g-a-á-n- a- u-a-. ------------------------------------------------- Megtalálta az utat? Nem tudta megtalálni az utat. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. M-gé-t------ged? Nem --d-t--me-ér-en-. M-------- t----- N-- t----- m--------- M-g-r-e-t t-g-d- N-m t-d-t- m-g-r-e-i- -------------------------------------- Megértett téged? Nem tudott megérteni. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Mié---n-- ---tál po----an-jönni? M---- n-- t----- p------- j----- M-é-t n-m t-d-á- p-n-o-a- j-n-i- -------------------------------- Miért nem tudtál pontosan jönni? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Mi-r-------u-ta- -egta----i ---u---? M---- n-- t----- m--------- a- u---- M-é-t n-m t-d-a- m-g-a-á-n- a- u-a-? ------------------------------------ Miért nem tudtad megtalálni az utat? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? M-----ne- ---ta- -t--e-é----i? M---- n-- t----- ő- m--------- M-é-t n-m t-d-a- ő- m-g-r-e-i- ------------------------------ Miért nem tudtad őt megérteni? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ne- tu-t-m p--to--- ---n-, m--t n-- --t--bus-. N-- t----- p------- j----- m--- n-- j--- b---- N-m t-d-a- p-n-o-a- j-n-i- m-r- n-m j-t- b-s-. ---------------------------------------------- Nem tudtam pontosan jönni, mert nem jött busz. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Ne- -udt---m----l---i -- uta-,----- -e--vol--vá-os-érk-p--. N-- t----- m--------- a- u---- m--- n-- v--- v------------- N-m t-d-a- m-g-a-á-n- a- u-a-, m-r- n-m v-l- v-r-s-é-k-p-m- ----------------------------------------------------------- Nem tudtam megtalálni az utat, mert nem volt várostérképem. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. N-- -ud--m--e-é-te--, -e-t-ol-an -a--o- v--- a----e. N-- t----- m--------- m--- o---- h----- v--- a z---- N-m t-d-a- m-g-r-e-i- m-r- o-y-n h-n-o- v-l- a z-n-. ---------------------------------------------------- Nem tudtam megérteni, mert olyan hangos volt a zene. 0
Man bija jāņem taksometrs. M-sz-j-v-lt--gy---x-- ----o-. M----- v--- e-- t---- h------ M-s-á- v-l- e-y t-x-t h-v-o-. ----------------------------- Muszáj volt egy taxit hívnom. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. M-szá- ---- egy vár-------p-t-vá--------. M----- v--- e-- v------------ v---------- M-s-á- v-l- e-y v-r-s-é-k-p-t v-s-r-l-o-. ----------------------------------------- Muszáj volt egy várostérképet vásárolnom. 0
Man bija jāizslēdz radio. Ki ke----t-----so-no- ---ád-ó-. K- k------ k--------- a r------ K- k-l-e-t k-p-s-l-o- a r-d-ó-. ------------------------------- Ki kellett kapcsolnom a rádiót. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.